Latvijā
aptuveni 39% uzņēmumu ikdienā izmanto dažādas bīstamas vielas un
maisījumus, kas nevērīgas darbības rezultātā var apdraudēt darbinieku
drošību un veselību. Lai uzlabotu darba devēju un darbinieku izpratni
par bīstamo vielu ietekmi un tās novēršanu darba vietās gan Eiropas
Savienībā, gan Latvijā uzsāk kampaņu „Turi grožos bīstamās vielas”.
Lai
gan daudzu bīstamo vielu lietošana ir aizliegta, ierobežota vai
pakļauta stingrai normatīvajai kontrolei, aptuveni 38% uzņēmumu Eiropā
ikdienā izmanto bīstamās vielas, kas var ietekmēt darbinieku veselību –
izraisīt plaušu slimības, alerģiskās slimības, saindēšanos vai pat
ļaundabīgos audzējus. Lieli uzņēmumi bieži izmanto vairāk nekā 1000
dažādu ķīmisko vielu un maisījumu, piemēram, krāsas, lakas, līmes,
tīrīšanas līdzekļus u.c. Līdz ar to nodarbinātie atkarībā̄ no
veicamajiem darba pienākumiem var nonākt saskarē ar vairākiem simtiem
dažādu bīstamu vielu.
Kā
norāda Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis, šobrīd
izpratne Latvijā ir tikai daļai uzņēmumu: „Vēl joprojām uzņēmumos, it
īpaši mikro un mazajos, novērojamas elementāras darba kultūras problēmas
– bīstamas vielas tiek glabātas nemarķētos traukos, pārtikas produktu
vai dzērienu pudelēs vai atvērtā veidā. Šādās situācijās darbinieki
nevajadzīgi ieelpo kaitīgās vielas vai pat cieš nelaimes gadījumos,
iedzerot tās.” VDI direktors uzsvēra, ka bīstamo vielu aizvietošana ar
mazāk bīstamām vai nekaitīgām vielām vai tehnoloģiskā procesa nomaiņa
notiek reti, tomēr tieši šādi risinājumi ir labi ne tikai darbinieku
veselībai, bet arī ekonomiski izdevīgi – darbinieki mazāk slimo, ir
mazāki izdevumi, kas saistīti ar obligātajām veselības pārbaudēm un
citiem darba aizsardzības pasākumiem.
Kā
norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības
institūta direktors, arodslimību ārsts Ivars Vanadziņš, bīstamo vielu
ietekme darbavietās ir novērojama biežāk nekā to liecina statistikas
dati: „Latvijā oficiālajā arodslimību statistikā jau daudzus gadus
pirmajā vietā ir fizisko pārslodžu izraisītas arodslimības, tomēr
bīstamo vielu izraisītas slimības bieži netiek atzītas par arodslimībām.
Piemēram, daudzi ļaundabīgie audzēji, ādas un elpceļu alerģiskās
slimības, ko izraisa darba vietās izmantotās bīstamās vielas, ir
slimības, kuras var novērst, ilgtermiņā īstenojot preventīvus pasākumus.
Būtiski ir katram darba devējam apzināties, kādas veselības problēmas
darbiniekiem var radīt uzņēmumā izmantotās vielas, un to vislabāk ir
izdarīt, kvalitatīvi novērtējot darba vides riskus.”
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA)
kampaņā no 2018.–2019. gadam visās Eiropas Savienības dalībvalstīs
informēs darba devējus un darbiniekus par dažādiem darba vietās
veicamiem pasākumiem, lai samazinātu bīstamo vielu iedarbību uz
darbinieku drošību un veselību. Kampaņas ietvaros Latvijas uzņēmēji tiks
aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, semināros,
konferencēs, labas prakses balvas konkursos. Kampaņas ietvaros būs
pieejama rokasgrāmata un mācību materiāli ar detalizētu informāciju un
padomiem risku novēršanai. Tāpat uzņēmumi ir aicināti kļūt par kampaņas partneriem, palīdzot izgaismot labo praksi un iedvesmojot citus darba devējus aktīvai rīcībai, lai pasargātu savus darbiniekus.
Kampaņa
Latvijā tika atklāta AS „Grindeks” – uzņēmumā, kurš jau 2003. gadā
saņēma labās prakses balvu par ieguldījumu darba aizsardzības noteikumu
ievērošanā, darbiniekiem strādājot ar bīstamām vielām. AS „Grindeks”
valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis skaidro, ka „Grindeks” darbība
balstās tā misijā – rūpēties par cilvēku veselību: „Ar jēdzienu
„cilvēks” mēs saprotam ne tikai mūsu pacientus, bet arī tos, kas
nodrošina uzņēmuma plaukumu – mūsu darbiniekus. Darba apstākļi, kas
varētu negatīvi ietekmēt viņu veselību, nav pieļaujami. „Grindeks” ir
farmācijas produktu ražotājs ar stingri reglamentētu darba aizsardzības
politiku, un darba aizsardzības speciālisti pastāvīgi īsteno darba vides
risku monitoringu un organizē preventīvus pasākumus, tā novēršot
situācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt darbinieku veselību.”
Vairāk par kampaņu: https://healthy-workplaces.eu/lv
Par EU-OSHA
EU-OSHA
palīdz veidot Eiropas darba vidi drošāku, veselībai nekaitīgāku un
ražīgāku. EU-OSHA veic pētījumus, izstrādā un izplata uzticamu,
līdzsvarotu un objektīvu informāciju par darba drošību un veselības
aizsardzību, kā arī organizē informatīvas Eiropas līmeņa kampaņas.
EU-OSHA, ko Eiropas Savienība izveidoja 1994. gadā ar mītni Bilbao,
Spānijā, apvieno pārstāvjus no Eiropas Komisijas, dalībvalstu valdībām,
darba devēju un darbinieku organizācijām, kā arī vadošos ekspertus no 28
ES dalībvalstīm un arī ārpus tām.
Papildus fakti
EU-OSHA
veiktais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska
veidiem (ESENER) ir vērienīgs pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, kā
praktiski darba vietās Eiropā tiek novērsti darba vides riski. Jaunākais
pētījums (ESENER-2) tika veikts 2014. gadā.
ESENER-2 pētījuma galvenie secinājumi:
· Bīstamo
vielu sastopamības līmenis uzņēmumos Latvijā ir 39%, kas ir līdzīgs ar
Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 38%, savukārt, citu Baltijas valstu
līmenis ir salīdzinoši zemāks – Igaunijā 33% un Lietuvā 24%.
· Būvniecības,
atkritumu apsaimniekošanas, ūdens apgādes un elektroapgādes nozarē
Latvijā, ķīmisko vai bioloģisko vielu riska faktors pastāv apmēram pusē
no uzņēmumiem – 54%. Līdzīgi rezultāti šajā nozarē ir arī Lietuvai 46%
un Igaunijai 51%, kā arī Eiropas Savienības kopējais vidējais rādītājs –
51%.
· Ražošanas
nozarē bīstamās vielas Latvijā ir sastopamas visvairāk, Latvijā to
veido 60% uzņēmumu, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm,
kā arī viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā
(visaugstākais rādītājs ir Zviedrijā, kur šo riska faktoru skar 75%
uzņēmumu).
· Tirdzniecības,
transporta, ēdināšanas/izmitināšanas un atpūtas nozarē ķīmisko vielu
riska faktors ir salīdzinoši zems – 34% uzņēmumos Latvijā, 35% uzņēmumos
Igaunijā, 19% uzņēmumos Lietuvā, un vidēji 36% uzņēmumos visā Eiropas
Savienībā.
· Bīstamās
vielas ir ļoti reti sastopamas IT pakalpojumu, finanšu darbību,
operāciju ar nekustamo īpašumu un pārējo tehnisko, zinātnisko un
individuālo pakalpojumu sniegšanas darbības nozarē. Šī nozare uzrāda
viszemāko ķīmisko vielu sastopamības līmeni uzņēmumos Latvijā – 25%.
Līdzīgi rādītāji ir arī Eiropas Savienības valstīs kopumā – 24%.
Savukārt, citās Baltijas valstīs līmenis ir vēl zemāks – Igaunijā 14% un
Lietuvā vien 12% uzņēmumos.
· Lai
arī valsts pārvaldē, Latvijas un Eiropas Savienības vidējais rādītājs
ir ļoti līdzīgs, uzrādot to, ka 62% valsts pārvaldes iestāžu Latvijā un
63% visā ES ķīmiskās vielas nav sastopamas, individuālie rādītāji starp
ES valstīm ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Bulgārijā, ķīmiskās vielu riska
faktors pastāv vien 5% valsts pārvaldes iestāžu, taču Francijā – 56%.
· Izglītības,
veselības un sociālās aprūpes nozarē, ķīmisko un bioloģisko vielu
sastopamības līmenis Eiropas Savienībā ir salīdzinoši viendabīgs,
svārstoties no 19% līdz 53% uzņēmumu. Nozares ietvaros, Latvijā bīstamās
vielas sastopamas 44% uzņēmumos, Eiropas Savienībā 39% uzņēmumos,
Lietuvā 34% un Igaunijā 26% uzņēmumos.
· Ķīmisko
vielu riska faktors visbiežāk ir uzņēmumos, kuros ir 250 un vairāk
darbinieku – Latvijā tie ir 66% uzņēmumu, Lietuvā 49% un Igaunijā 45%
uzņēmumu, taču uzņēmumos, kuros ir 5-9 darbinieki, riska faktors ir 32%
uzņēmumu Latvijā, Lietuvā 33% un Igaunijā vien 20%.
