Dzirkstele.lv
Vairs ne par tūju nociršanu līdz celmam, bet par šo koku vainagu kopšanu pie mājas Gulbenē, Rīgas ielā 66, iestājas mājas iedzīvotāja Ārija Castrova. Ar koku rindas retināšanu, kuru pašvaldība šogad veikusi, viņa nav apmierināta, tāpēc 6.jūnijā devās pie novada domes priekšsēdētāja Anda Caunīša uz sarunu iedzīvotāju pieņemšanas laikā, līdzi aicinot arī “Dzirksteles” pārstāvi.
Lai arī tūju “žogs” pie mājas fasādes Rīgas ielā 66 ir kļuvis caurspīdīgāks, tas joprojām veido zaļu sienu, aizsedzot ēku līdz pašam jumtam. Vai tā jāpaliek? Ā.Castrova rosināja A.Caunīti organizēt atkārtotu apsekošanu un izvērtēšanu uz vietas. Saruna ilga gandrīz stundu.
A.Caunītis norādīja – tūju jautājumā nav vienprātības arī pašu mājas Rīgas ielā 66 dzīvokļu īpašnieku starpā. Viņš esot uzklausījis kāda iedzīvotāja pretēju viedokli ar aicinājumu neaiztikt šos kokus, ļaut tiem turpināt netraucēti augt. Kādam tie ir tikai koki, bet citam – emocionāla vērtība, jo saistās ar mūžu, pauda A.Caunītis un aicināja iedzīvotājus izturēties ar cieņu citam pret cita viedokli un iztikt bez savstarpējiem apvainojumiem. Pēc A.Caunīša rīcībā esošās informācijas 3 no kopumā 10 dzīvokļu īpašniekiem ir par tūju saglabāšanu un saudzīgu apiešanos, tāpēc novada domes priekšsēdētājs aicināja Ā.Castrovu uzklausīt kaimiņus, kuri domā citādi, lai visi kopā mierīgi vienotos, kā būt tālāk.
Mājā Rīgas ielā 66 visi 10 dzīvokļi ir privāti, taču tūjas iepretim fasādei aug uz pašvaldības zemes, par ko “Dzirkstele” jau rakstīja. Šie koki te zaļo jau kopš padomju gadiem. Šogad pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas pašvaldības vides aizsardzības jautājumu komisijā tiks pieņemts lēmums cirst fasādei tuvākās trīs Rietumu tūjas un divām apzāģēt uz ēkas fasādi augošos stumbrus.
Jau iepriekš A.Caunītis laikrakstam ir paudis, ka pašvaldība turpinās sekot līdzi situācijai ar tūjām Rīgas ielā 66, vēros to augšanu un, iespējams, atgriezīsies pie risinājumu meklēšanas.
“Dzirkstele” devās uz māju Rīgas ielā 66, lai aptaujātu dzīvokļu īpašniekus, kuri te dzīvo ilgāk nekā 30 gadus. Neviens no viņiem nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, minēja tikai vārdu. Aleksandrs teica: “Es taču zinu, kas stādīja, kas audzēja šīs tūjas. Trīs izcili mežkopji! Visu laiku mēs tos kokus uzpasējām. Tagad kādam nepatīk. Frizēt, galotnes griezt nost? Nē!” Viņš arī uzsvēra, ka daža no tūjām, kuras aug pie mājas, tuvojas dižkoka statusam.
Turpretim Skaidrīte un Valentīna pauda pretēju viedokli: “Mēs dzīvojam kā lielu koku mežā. Tūjas rada ēnu un aizsegu. Vīrieši iepērk alkoholu blakus esošajā veikalā un pēc tam zem mūsu logiem čurā. Esmu aizrādījusi, lai iet pāri ielai uz sabiedrisko tualeti. Man atbild, ka tur esot maksas ieeja. Tāpēc iet aiz tūjām un kārto savas vajadzības, nekautrējoties no mums, mājas iedzīvotājiem.”
Savukārt Maija sacīja: “Tūjas man netraucē. Man tās patīk. Manam dzīvoklim gan logi nav uz to pusi, taču arī pagalma pusē ir ēna. Saules nav.” Viņa piebilda, ka pret tūju “frizēšanu” iebildumu nebūtu. Pēc Maijas domām, mājas fasāde parādes pusē nav tik glīta, lai to pilnībā atsegtu redzamu visiem, un tūjas nosedz šo nepilnību.
– Diāna Odumiņa
Eksperta komentārs: senāk nebija mode veidot tūjām vainagu
Augkopības speciāliste Inga Freimane: “Gulbenē pie mājas Rīgas ielā 66 augošās ir Rietumu tūjas. Tā nav šķirne, bet pamatsuga. Agrāk tādas daudz kur auga pie muižām, kapos. Viņas ir lielas un milzīgas. Tām agrāk neveidoja vainagu. Tāda mode nebija. Man jau liekas – pilsētā ir skaisti tādi lielāki koki, vienīgi tie ir jāveido. Jā. Tūjas var veidot gandrīz vai jebkurā vecumā, tikai ne vasarā. Tas būtu jādara martā, aprīļa sākumā īsi pirms augšanas sākuma, jo tad tās ļoti labi veido jaunos pumpuriņus un aizpildīs tukšumu. Tad var nogriezt galu, var saīsināt sānus un apakšu var ņemt nost. To var darīt diezgan droši un diezgan spēcīgi. Bet vai vajag nocirst kokus pavisam? Tad gan visi pilsētas putekļi tai mājai būs logos. Koki aiztur sauli un dažkārt veido ēnu, bet putekļus gan uzņem – visus sevī. Nenonāk tie līdz mājai, līdz istabai. Un latvietis jau grib arī būt norobežots, apstādījumi to ļauj. Es ieteiktu iedzīvotājiem šajā mājā padomāt. Nocirst kokus jau ir ļoti viegli. Kamēr tādi koki izaug, paiet ārkārtīgi ilgs laiks, tāpēc labāk ir veidot koku vainagus, un viss būs labi.”
Būs kā ar tūjām uz brāļu kapiem, nokaltīs pēkšņi.
Tās “dižās” tūjas vajadzētu izretināt un saīsināt. Un mājai fasāde nemaz nav tik traka , pilsētā ir vēl neglītākas mājās!
Pašvaldības policija mums ir cepuri nost var pat pretī pačurāt !!!
Pareizi,tiem,kam tur nav jādzīvo ir pilnīgi pie kājas,kā jūtas cilvēks,kam saulīte neiespīd. Un ja vecāks cilvēks un nodarbojas ar rokdarbiem,tad pavisam traki. Domāju ka šajā laikā,kad elektrība dārgāka,tad par saules gaismu jādomā īpaši. Tāpat arī sasilst no saulītes istabā . Vecākiem cilvēkiem ir vienmēr auksti. Lūdzu griežam nost un iestādam krūmiņus,ko veidojam par žodziņu. Būs zaļums. Nespīdzinam vecos cilvēkus. Atceraties ka arī paši būsam turpat — tajās pašās “” kurpēs””. Kur neviens negrib nokļūt. Nav tie koki dzīvības un nāves jautājums. Un kuriem logi ir uz otru pusi, arī nav godīgi teikt,ka nevajag griezt. Būsim līdzjūtīgāki viens pret otru. Vai tiešām vēl nepietiek problēmu???