Latvijas Dabas fonds paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir dižkoks. Liels
un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām –
sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un
ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu
mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu
liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.
“Dižkoki
ir cienījami un godājami – tie ir nodzīvojuši garu mūžu, savas dzīves
laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir dabas vērtība
un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām. Tāpēc Latvijas
simtgades gadā mēs vēlamies godināt visus Latvijas dižkokus,” saka
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska.
“Valsts
aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un
augstuma kritērijus, tomēr dižs savā dzīvotnes dāsnumā un saudzējams ir
jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa
pilsētas apstādījumos,” uzsver I.Račinska.
Dzīvotne, kas veidojas
lielā kokā, ir kā pilsēta ar ielām, mājokļiem un aktīvu sabiedrisko
dzīvi. Tā veca koka lielajos zaros ligzdu var būvēt lielie putni,
piemēram, baltie stārķi. Lielākos dobumos var ligzdot meža pūce, bet, ja
koks ir ūdens tuvumā, arī gaigala vai lielā gaura. Nelielos dobumos
iekārtojas mazie dobumperētāji putni, piemēram, dzilnīši, dažādas
zīlītes un melnie mušķērāji.
Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu
sugu. Saules apspīdēts stumbrs un zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji,
bet ēnā un mitrumā mājo citas sugas, arī aizsargājami ķērpji un sūnas.
Uz veco koku stumbra aug piepes, arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās
plaisās vai zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši
dobumi ar prauliem ir daudzu vaboļu dzīvesvieta. Retajam kukainim
lapkoku praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta.
Jo vecāks
kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas
dažādiem organismiem – uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat
400 sugām. Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina
dot mājvietu citām dzīvām radībām – atmirusi koksne ir dzīvotne pat
lielākam sugu skaitam nekā dzīvs koks.
Lieli koki ir arī lauku
ainavas redzamākie elementi, kas savulaik bija cieši saistīti ar
saimniekošanu – pie tiem varēja piesliet siena zārdus vai darbarīkus,
koki deva pavēni ganam un lopiem, to dobumos mitinājās medus bites. Lai
arī mūsdienās lielajam kokam ir šķietami mazāka praktiska ikdienas loma
mūsu dzīvē, tas joprojām mums palīdz – aiztur vēju un samazina brāzmas,
tā pasargājot augsni no izžūšanas, mazina trokšņus, dod paēnu un
aizvēju, attīra gaisu un piesaista CO2, un, protams, priecē acis
garāmgājējiem un braucējiem.
Latvijas Dabas fonds šogad iesaka īpaši
rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem – ja palīdzēsim lielajiem kokiem,
tad šos dižkokus satiks arī mūsu mazbērni! Kā parūpēties par koku? Ja
koks aug lauka vidū, tam visvairāk kaitē sakņu bojāšana, aparot zemi
līdz pat stumbram. Tāpēc zem lielā koka vainaga jāsaglabā zālājs vismaz
koka vainaga laukuma lielumā. Arī pilsētas kokiem svarīgi saudzēt
saknes. Ja koks ir bojāts un ir doma to nocirst, jākonsultējas ar
ekspertiem – arboristiem. Arī bojātus kokus var glābt, un prasmīgi
speciālisti nodrošinās arī drošību cilvēkiem un apkārtējai videi.
Savukārt, lai izaugtu jauns lielais koks, paies vismaz 100 gadi. Daudzi
mūsu vecie dižkoki ieauguši brikšņos un krūmos, kas tos noēno. Tad
lielie koki kalst, bet pie saulainām vietām pieradušās sūnas, ķērpji un
kukaiņi ir spiesti pamest šo koku vai iet bojā. Tāpēc jāizcērt alkšņi,
kļavas, egles, bērzi, kas ieauguši lielo koku vainagā. Lai to paveiktu
pareizi, Dabas retumu krātuves entuziasti organizē dižkoku atbrīvošanas
talkas. To var uzzināt arī “Dižkoku atbrīvošanas ceļvedī”.
“Gada dzīvotne 2015” bija bioloģiski vērtīgie zālāji, “Gada dzīvotne 2016” – niedrāji, bet “Gada dzīvotne 2017” – lauku sēta.
