Gulbenes novada domes administrācija veidos darba grupu, kura
uzklausīs un sagatavos priekšlikumus pilsētas un pagastu pārvalžu
darbības optimizācijai saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos
novadā un dažādām reformām, kuras iecerētas pašvaldībā.
Šajā
jautājumā novada domes sēdē 22.februārī deputātu vairākumam izdevās
balsojumā rast vienprātību. Atturējās vienīgi deputāte Lāsma Gabdulļina.
Viņa arī uzdeva jautājumu, vai optimizācija skars arī pilsētas
pārvaldi.
G.Švika pauda, ka viens no diskusijas jautājumiem ir, vai
pilsētas pārvalde vispār jāsaglabā. Priekšlikumi būšot jāizstrādā divu
trīs mēnešu laikā. Iepriekš finanšu komitejas sēdē viņa pauda, ka
pārvalžu optimizācijas jautājumi būtu beigās jānodod deputātu
izlemšanai.
Domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita
Kravale stāstīja, ka apspriežami ir juridiskie jautājumi. Pārvaldes var
tikt saglabātas kā pašvaldības iestādes vai arī kā domes administrācijas
struktūrvienības. Var būt runa par pārvalžu apvienošanu vai par vienas
pārvaldes ar salīdzinoši mazāku iedzīvotāju skaitu pievienošanu otrai kā
struktūrvienību. Jebkuram variantam būšot vajadzīgs pamatojums.
G.Švika
jau iepriekš ir paudusi: “Es gribētu, lai būtu plašāka diskusija. Un
nepieciešamības gadījumā – arī diskusija ar sabiedrību.”
Kā zināms,
pagaidām novadā ir tikai viens pārvaldnieks, kurš vienlaikus vada divas
pārvaldes. Tas ir Uldis Doņuks – Līgo un Daukstu pagasta pārvaldes
vadītājs. Līdz šim ir jau izskanējis, ka ar laiku šāda prakse varētu
tikt izvērsta plašumā.
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris
Graumanis, “Dzirksteles” iztaujāts, par šo tēmu saka: “Oficiāli pagaidām
neviens neko nav teicis, ko domā. Es nevaru komentēt. Pašlaik tas nav
svarīgi, ko es domāju. Tā ir nopietni apdomājama tēma.” Viņš arī
piebilst, ka neviens no šobrīd pašvaldībā strādājošajiem pagastu
pārvaldniekiem vēl nav sasniedzis pensijas vecumu.
Jaungulbenes
pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs “Dzirkstelei” pauž, ka
šobrīd laikam gan nebūšot runa par pārvaldnieku skaita samazināšanu.
Drīzāk tikšot runāts par pārvaldnieku slodžu pārskatīšanu saistībā ar
ieceri novadā veidot kultūras pārvaldi un reorganizēt arī sporta nozari.
Iespējams, tāpēc rodoties priekšstats, ka pārvaldnieku darba slodze
samazināsies.
A.Vasiļjevs uzskata, ka tas ir diskutējams jautājums, jo
saimnieciski rūpes par visām kultūras un sporta bāzēm vienalga paliek
pārvalžu pārziņā. Pārvaldnieks laukos līdzinās ātrajai palīdzībai, jo
iedzīvotāji var zvanīt un lūgt palīdzību jebkurā brīdī. “Tā arī notiek!”
saka A.Vasiļjevs.
