Valsts
policija šonedēļ ir aizturējusi organizētu grupu astoņu personu
sastāvā, kuru tur aizdomās par iespējamu cilvēktirdzniecību –
darba ekspluatāciju vairākos atkarību profilakses centros,
aģentūru LETA informēja policija.
Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecinot, ka biedrībai
bija trīs filiāles dažādās vietās Latvijā, kur no narkotikām
un alkohola atkarīgiem cilvēkiem bija piedāvāts saņemt atkarību
profilakses programmu, taču tā vietā, lai nodrošinātu
ārstniecību, reliģijas ideju aizsegā cietušie tikuši
“iesaistīti smagā un ilgstošā piespiedu darbā
lauksaimniecībā un mežizstrādē, ar ierobežotām iespējām
centrus pamest”. Strādniekiem par darbu neko nemaksāja, un
lielāko daļu līdzekļu savā starpā sadalīja organizētās
grupas dalībnieki, norāda policija.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka
policijas redzeslokā nonākušais grupējums saistīts ar biedrību
“Neatkarība Balt.”. Tā ir izveidojusi palīdzības
centrus Balvu novada Lazdukalnā, Tukuma novada Rindzelē un Ogres
novada Lauberē.
Pirmdien Lauberē policija ir aizvedusi visus šajā centrā
dzīvojošos cilvēkus. Kā zināja teikt vietējie iedzīvotāji,
cilvēki, kuri dzīvoja šajā centrā, katru rītu ar autobusu vesti
uz darbu. Viņi dzīvojuši ļoti noslēgtu dzīvesveidu. Visi
iemītnieki izvesti arī no centra Rindzelē, un šonedēļ tas ir
slēgts.
Ar “Neatkarība Balt.” pārstāvjiem aģentūrai LETA
nav izdevies sazināties, jo publiski pieejami mobilo tālruņu
numuri vairs neeksistē vai ir izslēgti.
Biedrība “Neatkarība Balt.”, izmantojot atkarību
gūstā nonākušu personu ievainojamību, vairākus gadus piespiedu
kārtā nostrādināja šīs personas fiziski smagā un ilgstošā
lauku un mežizstrādes darbā, preses konferencē apstiprināja
Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās
kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Viņš atklāja, ka šonedēļ tika aizturēts iespējamais grupas
līderis un viņa līdzdalībnieki. Biedrībai bija trīs filiāles
dažādās vietās Latvijā, kur no narkotikām un alkohola
atkarīgiem cilvēkiem bija piedāvāts saņemt atkarību profilakses
programmu, taču tās vietā reliģijas ideju aizsegā cilvēki tika
iesaistīti smagā un ilgstošā piespiedu darbā lauksaimniecībā
un mežizstrādē.
Policijas operācijas laikā šā gada 13.jūlijā laikā
konstatēts, ka centros uzturējās kopumā 105 cilvēki. Upuri bija
izmitināti antisanitārās telpās ar ierobežotām iespējām
centrus pamest. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka
strādniekiem par darbu neko nemaksāja, taču lielāko daļu
nopelnīto līdzekļu savā starpā sadalīja organizētās grupas
dalībnieki. Kratīšanu laikā atsavināti vairāk nekā 140 000
eiro un trīs apvidus klases automašīnas.
Iepriekš plānotas operācijas laikā šā gada 13.jūlijā VP
Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības
apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbībā ar Speciālā
uzdevuma bataljona likumsargiem saistībā ar iespējamu darba
ekspluatāciju palīdzības centros atkarīgiem cilvēkiem
“Neatkarība Balt.” un noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju aizturēja organizētu grupu astoņu personu sastāvā,
tostarp grupas līderi un viņa iespējamos līdzdalībniekus.
Kriminālprocesā iegūta informācija, ka reliģiskās konfesijas
aizsegā vairāku gadu garumā personas, apvienojoties organizētā
grupā ar noteiktu lomu sadali, bija izveidojušas biedrību ar
filiālēm vairākās vietās Latvijā, kā biedrības mērķi
norādot palīdzību personām atbrīvoties no narkotiku un alkohola
atkarības. Policijas rīcībā esošā pašreizējā informācija
ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka, slēpjoties zem šī cēlā mērķa,
organizētās grupas pārstāvji, izmantojot personu ievainojamību,
nostrādināja viņus fiziski smagā un ilgstošā lauku un
mežistrādes darbā.
Biedrība visbiežāk šos atkarīgos cilvēkus uzrunāja uz ielām
un meklēja caur draudzes locekļiem, daži tur nonāca arī pēc
savu tuvinieku ieteikuma. Viņu vidū bija cilvēki ar narkotiku un
alkohola atkarībām, ka arī garīgiem traucējumiem. Nonākot
biedrības centros, cilvēkiem obligāti bija jāparaksta līgums,
kurā tika atrunāta iekšējā kārtība un pienākumi. Personām
bija jānodod savi sakaru līdzekļi un personu apliecinošie
dokumenti centru vadībai.
Policijai ir aizdomas, ka centros cilvēki atradās stingrā
uzraudzībā un viņiem bija stingri noteikts dienas režīms.
Kriminālprocesā iegūtā informācija liecina, ka cilvēkiem bija
jāstrādā sešas dienas nedēļā no deviņām līdz desmit
stundām, un šādi nosacījumi tika pamatoti ar “darba
terapiju”. Ja kāds nespēja izpildīt darba normu, tika veiktas
profilaktiskas pārrunas un neizdarītais bija jāatstrādā
svētdienā saimniecības darbos centrā.
Sākotnēji cilvēkiem bija iespēja sazināties ar saviem
tuviniekiem tikai caur centra vadību. Vēlāk atsevišķiem
cilvēkiem, kas bija ieguvuši centra vadības uzticību, bija
iespēja arī personiski sazināties ar tuviniekiem. Izmeklēšanas
laikā iegūtā informācija liecina, ka kvalificēta medicīnas
aprūpe centros nebija pieejama, to veica ar pašārstēšanos.
Vienīgi smagākajos gadījumos tika izsaukta neatliekamā
medicīniskā palīdzība.
Iemītniekiem tika nodrošinātas trīs ēdienreizes dienā, taču
to devas, iespējams, neatbilda smagā darba un dzīves apstākļiem.
Tāpat iemītniekiem tika nodrošināta gultasvieta un iespēja
nomazgāties. No darba brīvajā laikā vajadzēja nodoties lūgšanām.
Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka par padarīto
darbu upuri nekādu atlīdzību nesaņēma, organizatori visu iegūto
naudu atbilstoši iekšējai hierarhijai sadalīja savā starpā.
Lai slēptu patiesos ieņēmumus, centra vadība un viņiem
pietuvinātie cilvēki reģistrējās kā individuālie komersanti un
slēdza līgumus vai mutiskas vienošanās ar zemnieku saimniecībām
vai citiem darba devējiem par atsevišķu darbu veikšanu. Daļu
samaksas norunāja veikt ar pārskaitījumu, bet daļu – skaidrā
naudā. Biedrības kontā tika ieskaitīti tikai tie līdzekļi, kas
bija nepieciešami centru formālai uzturēšanai.
Šo centru klientiem bija ierobežotas iespējas pamest savu
uzturēšanos vietu. Policijai ir zināmi gadījumi, kad strādniekus,
kas bija izbēguši no centriem, noziedzīgās grupas dalībnieki
meklēja un centās panākt viņu atgriešanos.
Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, organizēto grupu
vadīja tās līderis – Krievijas valstspiederīgais, kuram ir legāla
uzturēšanās atļauja Latvijā. Visus rīkojumus viņš deva
personīgi, nekur neiesaistoties. Iespējams, līderis arī guva
vislielāko peļņu no cilvēku paverdzināšanas. Persona, kura
ieņēma līdera “labās rokas” statusu, uzturēja sakarus
ar centru vadītājiem un nodeva tiem līdera norādījumus,
koordinēja savervēto cilvēku nonākšanu centros. Nākamie pēc
statusa bija trīs centru vadītāji, kuri ar palīgiem un
brigadieriem organizēja iekšējo kārtību.
Iepriekš minētā biedrība policijas redzeslokā nonāca
2018.gada rudenī. Tika veiktas pārbaudes centros, taču tobrīd
neizdevās iegūt pietiekamu pierādījumu kopumu, lai varētu celt
apsūdzību. Pēc šīm pārbaudēm centros nedaudz uzlabojās dzīves
apstākļi, taču organizētās grupas dalībnieki kļuva daudz
piesardzīgāki. Šī izmeklēšana un cita iegūtā informācija
bija par pamatu 2020.gadā sākt kriminālprocesu un veikt jau
plašāku izmeklēšanu par visiem biedrības centriem.
Informācija biedrības mājaslapā liecina, ka biedrība sāka
savu darbību 2007.gada 3.septembrī, kad tika atvērts pirmais
palīdzības centrs atkarīgajiem.
“Veiksmīgas atbrīvošanās no jebkuras atkarības pamatā
ir kristīgā ticība. Mēs ticam, ka katrs cilvēks, kurš pieņem
lēmumu izmainīt savu dzīvi, var iegūt brīvību no atkarības.
Atjaunošanās process ilgst vismaz vienu gadu,” darbības ideju
apraksta biedrība.
Centros pastāvot “savi iekšējie likumi un noteikumi,
kuriem pakļaujas pilnīgi visi”. Saskaņā ar biedrības
pausto, dienas kārtībā tiek paredzēts viss, sākot ar nodarbībām
ar centra darbiniekiem, beidzot ar kopīgu darbu, sakopjot un
labiekārtojot centru. Tiek atvēlēts laiks arī filmām, sporta
nodarbībām un pastaigām. Kāds no aģentūras LETA aptaujātajiem
avotiem stāstīja, ka filiāles vadība savulaik izteikusies, ka
centrā tiek izmantota “darba terapija”.
Pērnā gada finanšu pārskatā biedrības vadība raksta, ka
centros atrodas vairāk nekā 100 cilvēku, kuri saņem bezmaksas
palīdzību, lai atbrīvotos no alkohola vai narkotiskās atkarības.
Galvenokārt nepieciešamie izdevumi klientu uzturēšanai un
rehabilitācijas centru darbības nodrošināšanai tiek segti no
biedrības saimnieciskās darbības ienākumiem. Centri darbojas
saskaņā ar terapeitisko komūnu principiem, nodrošinot savu
pastāvēšanu galvenokārt no saimnieciskajā darbībā gūtajiem
ienākumiem.
“Katrs klients, atrodoties palīdzības centrā, piekrīt uz
laiku piedalīties darba terapijā, kas vērsta uz darba iemaņu
atjaunošanu un nodarbinātības veicināšanu, un stāties darba
attiecībās, veicot darbu ārpus centra teritorijas, ko apliecina,
parakstoties līgumā par palīdzības sniegšanu,” pausts gada
pārskatā.
Nopelnītie naudas līdzekļi tiek izlietoti centra
saimnieciskajām vajadzībām tā uzturēšanai un darbības
nodrošināšanai – pārtikai, saimnieciskajām precēm, apģērbam,
komunālajiem maksājumiem un citiem mērķiem.
Biedrība ir noslēgusi līgumu ar vairākiem uzņēmumiem, kuros
strādā centru klienti. SIA “Brīvzemnieki-Melior” bija
nepieciešams pārlikt līgumā norādīto kūdras gabalu apjomu no
vienas vagas uz otru. SIA “Stende Forest” un SIA “MM
Kvartāls” centru iemītnieki stādījuši koku stādiņus, bet
SIA “Dimdini Agro” veikuši dārzeņu novākšanu un
pirmapstrādi.
No 2013.gada septembra līdz 2015.gada decembrim ar Eiropas
Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un valsts finansiālu atbalstu
biedrība īstenoja projektu “Biedrības “Neatkarība
Balt.” darbības attīstība atkarīgo un līdzatkarīgo personu
dzīves kvalitātes uzlabošanā Latvijā”. Savukārt 2017.gadā
policijas Balvu iecirknī likumsargi biedrībai izteica pateicību
par sadarbību, jo, pateicoties centra darbībai, tika atrasti vairāk
nekā desmit meklēšanā izsludināti cilvēki.
“Firmas.lv” dati liecina, ka biedrības valdes loceklis
ir Vjačeslavs Vahruševs. Līdz 2020.gadam valdē bija arī
Kristiāna Vahruševa.
Biedrības apgrozījums pērn ir bijis 112 742 eiro, bet peļņa
783 eiro.
