Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Vaskāne informē, ka saistībā ar ugunsgrēku Gulbenē, Gaitnieku ielā 1A, , kas notika 11. janvārī, šobrīd vēl turpinās notikušā apstākļu noskaidrošana un attiecīgās ekspertīzes rezultāti policijā pagaidām nav saņemti.
“Dzirkstele” jau rakstīja ŠEIT!
“Šobrīd policijas rīcībā esošā informācija neliecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kā arī nav konstatēta trešo personu iesaiste,” teic Z.Vaskāne.
Ugunsgrēkā ar atklātu liesmu dega sadzīves mantas trīs kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji glābēji no ēkas piektā stāva evakuēja divus cilvēkus. Diemžēl šī ugunsgrēka sekas, lai arī ne postošas pašam namam un tā kaimiņiem, rezultējās ar viena cilvēka bojāeju.
Gaitnieku 1A mājas vecākais Viktors Kuharenko teic, ka, visticamāk, dzīvoklī dzīvojušajam vīrietim virtuvē piededzis katliņš. “Cik zinu, tas notika virtuvē, bet bojājumi nebija lieli. Dzīvoklī bija arī vairāk dūmu nekā atklātās liesmas,” stāsta V.Kuharenko.
Dzīvokļa īpašniece, kura dzīvo tieši zem degušā dzīvokļa, stāsta, ka viņai dzīvoklī ir dūmu detektors, taču tas nav reaģējis. “Arī skrienot pie kaimiņa durvīm un klauvējot, neredzēju dūmus,” stāsta kaimiņiene.
Dūmus no ceturtā stāva loga pamanījuši pretējās mājas iedzīvotāji, taču arī tad tie nav bijuši lieli. Milzīgs dūmu valnis parādījās vien tad, kad ugunsdzēsēji atvēra dzīvokļa virtuves logu.
Mudinās uzstādīt dūmu detektorus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Sandra Vējiņa informē, ka pašreiz ugunsgrēka iemesli tiek vēl skaidroti, bet dienests var apliecināt, ka šajā dzīvoklī dūmu detektora nebija.
“Izvērtējot ugunsgrēku izcelšanās iespējamo iemeslus, VUGD secina, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ, otrajā vietā ir elektroierīču izraisīti ugunsgrēki, bet trešajā – ugunsgrēki, kas saistīti ar apkuri un apkures iekārtām. Ja analizējam tos mājokļus, kuros izceļas ugunsgrēki, joprojām nākas secināt, ka vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. VUGD apkopotā informācija rāda, ka tikai katrā piektajā mājoklī, kur izceļas ugunsgrēks, tāds ir uzstādīts. Ugunsdzēsēju glābēju pieredze rāda, ka dūmu detektori glābj dzīvības,” uzsver S.Vējiņa.
Viņa norāda, ka ugunsgrēkam nav jābūt apjomīgam, lai tas beigtos ar traģiskām sekām.
“Traģiskākie ugunsgrēki nereti norisinās nelielās platībās, notiekot gruzdēšanai vai degšanai ar nelielu liesmu, kā rezultātā intensīvi izdalās degšanas produkti. Piedūmotā vidē cilvēkam pietiek veikt tikai dažas ieelpas, lai viņš sajustu veselības un vēlāk arī apziņas traucējumus. Tieši dūmu detektors, kas savlaicīgi ar skaļas skaņas palīdzību signalizē par izveidojušos sadūmojumu, ļauj cilvēkiem izglābties,” teic S.Vējiņa.
V.Kuharenko saka, ka drīzumā izvietos arī paziņojumu mājas kāpņu telpās ar atgādinājumu dzīvokļos uzstādīt dūmu detektorus.
Trešā stāva dzīvoklis nav applūdināts
Trešā stāva kaimiņiene ugunsgrēka dzēšanas laikā pauda bažas par to, vai viņas dzīvoklis netiks applūdināts, taču sarunā ar “Dzirksteli” šonedēļ viņa pastāstīja, ka bojājumu gandrīz nav. “Virtuvē pie loga ir redzams pat mazāk nekā piecus centimetrus mazs pleķītis, un tas arī viss,” saka nama iedzīvotāja. Viņa uzsver, ka savu dzīvokli jau pirms kāda laika ir apdrošinājusi un viņai ir būtiska drošības sajūta.
Apdrošināšanas kompānijas norāda, ka diemžēl tendence ir tāda, ka vairāk cilvēki nāk apdrošināt savu īpašumu tieši pēc nelaimes gadījumiem.
“Īpaši izjūtam, ka arī Gulbenes novada iedzīvotāji izvēlas apdrošināt savas mājvietas tieši pēc notikušajām nelaimēm. Diemžēl gan vēl aizvien ir cilvēki, kuri nevēlas apdrošināt īpašumus, jo uzskata, ja līdz šim nekas nav noticis, tad, apdrošinot īpašumu, tiks piesaukta nelaime,” teic kādas apdrošināšanas firmas darbiniece Gulbenē.
Aizvien valda arī stereotips par to, ka īpašumu apdrošināšana ir dārga. “Tā, piemēram, 50 kvadrātmetru dzīvokļa apdrošināšanas izmaksas gadā var sastādīt ap 70 eiro un šo maksājumu var vēl sadalīt pa ceturkšņiem,” teic apdrošinātāja.
