Gulbenes 95. dzimšanas dienas sakarā – sarunas par pilsētas identitāti, aicina piedalīties aptaujā

16.februāra vakarā Gulbenes kultūras centrā tika atklāta tematiska ekspozīcija, kurā ir apkopota vēsture par dažādām Gulbenes identitātes zīmēm, kur centrālais simbols cauri laikiem ir gulbis. Noritēja arī diskusija, un ikviens bija un ir aicināts dalīties ar savu viedokli, iesaistoties interaktīvā aptaujā. To var izdarīt Gulbenes kultūras centrā līdz 26.februārim.

“Vēlamies kopā meklēt atbildes,” teica novada pašvaldības kultūras komisijas priekšsēdētāja un mākslas skolas direktore Sandra Dikmane. Kādai būt šai zīmei, to pašvaldībai būtu jāizvēlas, izsludinot konkursu un saņemot piedāvājumus no profesionāliem mākslas dizaineriem. Pēc viņas domām, izteiksmīgs vizuāls risinājuma rotācijas aplī būtu estētiska Gulbenes vizītkarte.

S.Dikmane teica – kultūras centra foajē ir skatāmi Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbi no skolas arhīva, kuros ir viņu redzējums par Gulbeni. Un ir arī bērnu redzējums par iespējamo jauno Gulbenes pilsētas identitātes zīmi. Taču šie bērnu un jauniešu piedāvājumi nav jāuztver kā kaut kas absolūts. Tas esot viņu skatījums, domas, kas, iespējams, var dot ierosmi arī profesionālajiem māksliniekiem, ja viņi to vēlēsies.

S.Dikmane akcentēja: “Tas, kas ir Gulbenes ģerbonī (apstiprināts 1938.gada 30.septembrī – red.), tam saknes ir Vecgulbenes muižas bareljefā, kuru diemžēl mēs vairs nevarēsim apskatīt tāpēc, ka tas kara laikā ir nopostīts. Bet varam mēģināt iztēloties. Viņam (sudrabotajam gulbim uz melnā fona – red.) jau ir vēsturiska saikne šajā vietā,” sacīja S.Dikmane. Šāda gulbja forma un stilizācija, kā uzskata viņa, ir ļoti skaista. Šis gulbis, viņasprāt, ir ļoti harmonisks, un varbūt esot vērts palikt pie šī viena.

Reklāmas SIA “Kopa” īpašnieks Juris Volodins teica – pārāk daudz tiek uzsvērta piederība novadam vietā un nevietā, pazūdot Gulbenes identitāte. “Vārds “Gulbene” ir pazudis. Mums ir Gulbenes novads. Un līdz ar to arī viens no ideālākajiem Latvijas ģerboņiem ir aizmirsts,” viņš teica.

Par Gulbenes zīmi, kas atrodas uz Smiltenes šosejas, noskaidrots, ka sākotnēji tur virs simboliskā gulbja ir bijis arī sirpis un āmurs. Vēlāk šis padomju simbols nogriezts, tomēr, kā uzskata S.Dikmane, padomju fantoms šajā veidojumā joprojām ir. “Šodienas kontekstā, kad atkal gaisā virmo impērijas atjaunošanas idejas, liekas, mums nevajadzētu turēties pie sirpja un āmura. Arī tad, ja tie no turienes ir izņemti,” viņa teica.

Savukārt biedrības “Dēms” vadītāja Anita Birzniece uzsvēra – Beļavas pagastā esošā Gulbenes zīme atrodas nesakoptā vietā, kur ir gan pagasta, gan valsts, gan privātā zeme. Ja sabiedrības vairākums uzskatīs, ka zīmei ir jāpaliek savā vietā, jāvienojas, kurš uzņemsies sakopt apkārtni, teica A.Birzniece. Viņa arī informēja – šī zīme nav māksliniecisks veidojums, tā konstruēta no celtniecības atlikumiem 1972.gadā par godu PSRS 50 gadu jubilejai.

S.Dikmane saka – skaidrības nav, kad zīme uzstādīta. Iespējams, tas tomēr noticis agrāk, varbūt par godu 1917.gada revolūcijas 50.gadadienai.

Arī A.Birzniece ir par “citādām vizuālajām” Gulbenes zīmēm, bet uz visiem iebraucamajiem ceļiem pilsētā.

A.Birzniece aicināja gulbeniešus nākt uz kultūras centru, apskatīt izstādi, uzskates stendus, piedalīties aptaujā un pievienot savu viedokli. Veidi, kā pateikt savas domas, ir vairāki. Var ielīmēt aplīti aptaujas stendā. Var uzrakstīt savas domas uz lapiņas un iemest speciālajā urnā turpat foajē. Beigās visi viedokļi un iegūtā informācija tiks apkopota un rezultāts tiks publiskots.

Atbalstu diskusijai par Gulbenes pilsētas jaunās identitātes zīmes meklējumiem ir pauduši: Gulbenes kultūras centrs, biedrība “Dēms”, radošā apvienība “Piektā Māja”, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Gulbenes novada bibliotēka, dizaina un mākslas studija “Sfēra”, reklāmas darbnīca “Kopa”, dizainers Ivars Vecāns.