Dzirkstele.lv
Vai šajā sezonā Gulbenes novadā vēl varam sagaidīt sēnes, mikoloģe Inita Dāniele “Dzirkstelei” nevar atbildēt. “Jums atliek cerēt. Gaidiet! Varbūt, ka būs,” viņa saka.
I.Dāniele stāsta, ka ar bitēm vairāk var zināt nekā ar sēnēm. “Līdz šim nav bijis neviens tāds periods, izņemot, kad bija gailenes, lai teiktu, ka ir bijis bagātīgs sēņu gads,” saka I.Dāniele.
Sēņu augšanai nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ atcelta arī izstāde “Sēnes 2022”, kas bija paredzēta Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. “Sapratām, ka nedabūsim daudzveidību, jo mums neder 20 vai 30 sēņu sugas. Mums vajag simtos sugu, lai būtu izstāde! 20 līdz 30 sugas tagad varētu atrast mežā. Ja sāksim skaitīt visas piepes, tad būs vēl vairāk, taču diezin vai apmeklētāji būs laimīgi, ja mums izstāde būs no piepēm. Mums pašiem ļoti žēl, ka nebūs izstādes, jo bija pierasts, ka tā ir katru gadu. Tagad liekas, ka kaut kā pietrūkst,” saka I.Dāniele.
Viņa zina teikt, ka Kurzemes pusē sēnes parādās un tur jau sēņotāji lielās ar baravikām. “Kurzemē ir maigāks klimats. Jūsu pusē ir auksti. Ja uznāktu siltums, tad ir cerības, jo sēnēm vajag siltumu un mitrumu. Var cerēt uz rudens sēnēm. Ir bijuši gadi, kad baravikas aug oktobrī, tāpēc to, vai būs sēnes, ir grūti paredzēt. Bija straujas gaisa temperatūras maiņas: augusta beigas – ļoti karstas. Parasti karstums ir jūlijā, bet tagad tas bija augusta beigās, un tas ir neparasti. Micēlijam vajadzēja atdzīvoties, un lietus līst parasti augustā. Varbūt ļoti izkalta un nepaspēja attapties,” saka mikoloģe.
Piebilstams, ka Gulbenē ar +0,5 grādiem tika atkārtots 1930.gada 8.septembra aukstuma rekords.
– Inita Savicka
