
Mainās valstī spēkā esošo būvniecības normatīvo aktu saturs, ir daudz birokrātisku atvieglojumu, tomēr ne visur. Cilvēki šajā sakarā vēršas ar jautājumiem novada būvvaldē vai arī iedomājas, ka var rīkoties bez saskaņojumiem, kaut ne vienmēr tas ir tā. Novada būvvalde ir sagatavojusi izskaidrojošu informāciju un publiskojusi to pašvaldības informatīvajos kanālos – “Dzirkstelei” stāsta novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis.
Cilvēki apmaldās informatīvajā telpā, skaidro J.Ziemelis. Vaina tur, ka ir jāvadās ne tikai pēc Būvniecības likuma, bet vēl pēc vairākiem citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, pēc Ministru kabineta izdotajiem ēku būvnoteikumiem, Civillikuma, pēc Gulbenes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Pirms būvēt žogu, jāvienojas ar kaimiņiem
Nav tā, kā bieži vien domā iedzīvotāji – ja tas ir mans īpašums, tad daru, ko gribu.
“Šogad ir daudz izmaiņu būvniecībā – ar 1. augustu ir spēkā, un vēl izmaiņas būs ar 1. novembri. Un ar 1. janvāri atkal būs izmaiņas, un diezgan būtiskas! Daudz atvieglojumu, kur agrāk vajadzēja saskaņojumu būvvaldē, bet vairs nevajadzēs. Piemēram, žogu būvniecība jau sen nav jāsaskaņo, bet ir jāņem vērā vairāki normatīvie akti, pirms ķerties pie būvēšanas, lai pēc tam nebūtu problēmu. Ja kaimiņi sūdzēsies, būvvaldei būs jāizskata. Ierīkojot žogus, jāņem vērā Gulbenes novada teritorijas plānojums, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kur ir runa par žogu novietojuma, materiālu izvēles, augstuma un caurredzamības prasībām. Gar ielām un ceļiem atļauts būvēt caurredzamus žogus ne augstākus par 1,8 metriem. Bez tam žoga būve jāsaskaņo ar zemesgabala īpašnieku un trešajām personām, piemēram, inženierkomunikāciju turētājiem, kuru tiesības tiek skartas. To paredz Ministru kabineta izdotie atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi,” saka J.Ziemelis.
Aizliegta dzeloņstiepļu izmantošana žogos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti.
Dziļāk par virssegumu grīda dzīvoklī – kopīpašums
Runājot par dzīvokļu remontiem, J.Ziemelis stāsta, ka bieži saskaras ar situācijām: īpašnieks dzīvoklī vēlas mainīt grīdu, bet nezina, ka tiesīgs bez saskaņojuma rīkoties tikai ar grīdas augšas segumu. Viss, kas atrodas grīdā dziļāk, nedrīkst tikt aizskarts bez saskaņošanas. Runa ir, piemēram, par siltumizolāciju, par skaņas izolāciju. “Tas jau ir kopīpašums. Tur vajag mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces piekrišanu,” skaidro J.Ziemelis.
Būvniecības ieceres dokumenti tāpat vēl ir nepieciešami arī dzīvokļa pārplānošanai (starpsienu nojaukšanai, jaunu starpsienu izbūvei); durvju un logu ailu jaunai izbūvei vai esošo paplašināšanai, samazināšanai vai aizbūvēšanai.
Ja kāds dzīvokļa īpašnieks vēlas mainīt sanitārtehnisko telpu (tualete, vannasistaba) atrašanās vietu dzīvoklī un pārplānošanas rezultātā šādas telpas atradīsies virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, jāsaņem zemāk esošā dzīvokļa īpašnieka rakstiska piekrišana, kā arī jāievēro Ministru kabineta noteikumi “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”. Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās un iesniegs Būvniecības informācijas sistēmā nepieciešamo dokumentāciju plānotajiem remontdarbiem.

