Diāna Odumiņa
7 par un 7 deputāti pret – tāds bija balsojums Gulbenes novada domes 16.februāra sēdē, kur tika skatīts pašvaldības 2024. gada budžets. Tajā skaitā attālināti sēdē piedalījās un balsoja deputāts Daumants Dreiškens. Bet deputāts Normunds Mazūrs darba komandējuma dēļ sēdē nepiedalījās.
Tādējādi par budžetu netika nobalsots. Pret budžetu balsoja opozīcijas deputāti no ZZS (Normunds Audzišs, Mudīte Motivāne, Daumants Dreiškens) un “Latvijas attīstībai” (Aivars Circens, Gunārs Ciglis, Lāsma Gabdulļina), kā arī viņiem pievienojās Intars Liepiņš no “Jaunās Vienotības”.
Sākot apspriest šāgada pašvaldības budžeta projektu, novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica – tagad jau deputātu starpā vairākuma domas ir, ka bērna piedzimšanas vienreizējais pabalsts nav no 700 eiro jāsamazina uz 500 eiro, bet gan jāatstāj pagājušā gada minimālās algas līmenī. Un tie ir 620 eiro. To A.Caunītis nosauca par šāgada kompromisu. “Dzirkstelei” viņš vēlāk skaidroja – tāds bijis ZZS un “Latvijas attīstībai” deputātu priekšlikums.
Pašvaldības ekonomiste Gundega Upīte teica – pēc 8.februāra apvienoto komiteju sēdes ir turpināts strādāt pie budžeta projekta. Precizētie skaitļi ir šādi: kopbudžets – 46 128 314 eiro, kur ieņēmumi ir 36 902 234 eiro, bet izdevumi 45 419 338 eiro. Paredzamais aizņēmums, kāds būtu vajadzīgs pašvaldībai budžeta un finanšu vadībai, šobrīd ir 926 774 eiro. Tātad nu jau nepilns miljons eiro.
Astoņu dienu laikā pēc apvienoto komiteju sēdes G.Upīte ir pārskatījusi vēl daudzas budžeta tāmes, kuru kopskaits esot apmēram 560 tāmes. Mērķis bijis vēl atrast pozīcijas, kur var samazināt izdevumus. Samazinājums rasts vēl papildus 381 873 eiro apmērā. Tajā skaitā ir atlikta Gulbenes 3.bērnudārza teritorijas labiekārtošana, samazināti datortehnikas iegādei plānotie izdevumi, ka arī izdevumi par citām precēm un pakalpojumiem. “Ir, kur varam atteikties,” teica G.Upīte. Izdevies atrast arī ienākumu palielinājumu vēl par 173 846 eiro.
Ieņēmumu struktūra nav mainījusies. 45 procentus veido valsts budžeta transferti; 37 procentus – ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa; 9 procenti – pašvaldības budžeta iestāžu ieņēmumi par pakalpojumiem.
Izdevumu sadaļā visvairāk – 44 procenti – ir paredzēti izglītībai; 16,7 procenti – teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai; sociālajai aizsardzībai – 13,52 procenti. Skatoties pēc ekonomiskā sadalījuma, lielākā ir atlīdzības sadaļa – 48,9 procenti; preces un pakalpojumi – 21 procents; pamatkapitāla veidošana – 20,8 procenti.
Atbildot uz deputātes Mudītes Motivānes jautājumu, kuru viņa uzdeva G.Upītei apvienoto komiteju sēdē 8.februārī, G.Upīte sacīja: “Kopumā (pašvaldības darbinieku – red.) atalgojuma pieaugums pret 2023.gada izpildi nav liels. Tikai 202 529 eiro jeb 0,92 procenti. Bet tas neparāda objektīvo situāciju, jo pedagogiem dotācija tiek piešķirta astoņiem mēnešiem. Otrs faktors, kas to situāciju (atainojumu – red.) kropļo, ir projektu atlīdzība.” Viņa norādīja, ka lielākais atalgojuma pieaugums – par 18 procentiem – ir izglītības nozarē strādājošajiem.
Deputāts Aivars Circens vēl pirms balsošanas par budžetu teica – nepiekrīt nevienlīdzīgai attieksmei, jo taupības apstākļos ir palielināts atalgojums domes vadībai un deputātiem. “Vai šāds budžets drīkst pastāvēt?” vaicāja A.Circens. A. Caunītis pauda: “Ja ir tādas domas, nāciet, lūdzu, ar priekšlikumu! Pieņemsim, ja jūs nobalsosiet.” Viņš pauda, ka tam tomēr īsti nav saistības ar apspriežamo darba kārtības jautājumu par pašvaldības 2024. gada budžetu. A.Caunītis teica: “Budžets ir vajadzīgs, lai varētu pilnvērtīgi strādāt iestāžu darbā.”
Deputāts Ainārs Brezinskis aicināja pie reformām strādāt pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas. Viņš arī pieminēja, ka jau ir izteicis daudz priekšlikumu budžeta līdzekļu taupīšanai un daudzi no šiem priekšlikumiem ir ņemti vērā.
A.Caunītis teica – turpmāk būs vajadzīgi budžeta grozījumi. Viņš pieminēja arī ideju par to, ka Stāmerienas pils varētu būt atsevišķa pašvaldības iestāde. “Iespējams, ka strukturālajām reformām būs jāpieskaras, jāmeklē risinājumi un jāpieņem lēmumi,” teica A.Caunītis. Viņš arī norādīja, ka šobrīd budžeta projektā katrai iestādei iedalītais finansējums nevar tikt uzskatīts par suverēniem iestādes līdzekļiem. Tā ir daļa no novada pašvaldības kopējā budžeta, akcentēja A.Caunītis. Un norādīja, ka visiem kopā būs jāstrādā taupīgi un saimnieciski.
Deputāts Normunds Audzišs aicināja, ka ir jādomā par to, ka turpmāk pašvaldība var saņemt lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokli. Viņaprāt, to var veicināt uzņēmējdarbības atbalsts. “Nevis jādomā, bet jārīkojas,” viņš akcentēja un norādīja, ka šajā ziņā pašvaldība ir bijusi inerta. Par budžeta projektu N.Audzišs teica – uzreiz bija skaidrs, ka to nevarēs sabalansēt. Viņa aicinājums deputātiem darba stundas likmi atbilstoši minimālajai algai valstī. A.Caunītis vēlreiz aicināja priekšlikumu noformēt iesnieguma formā.
