Šogad lauksaimnieki beidzot pieredzēja kārtīgu ziemu, un nu
var sākt vērtēt tās ietekmi. Izsalšana ziemāju laukos nav
novērota, toties labi sacerojušajos tīrumos vērojams sniega
pelējums, kas parasti sastopams ziemās ar biezu sniega kārtu un
nesasalušu augsnes virskārtu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju
un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apkopotā
informācija.
Augu veģetācija pašlaik atsākusies vien jūras piekrastē
Kurzemē, bet citviet valstī augi vēl nemostas, tādēļ LLKC
augkopji aicina saimniekus sagaidīt veģetācijas sākumu un tikai
tad veikt slāpekļa papildmēslošanu.
Vidzemes augkopības speciālisti atzīst – ziemāju stāvoklis
pašlaik ir labils – veģetācija, kad augiem jau parādījušās
baltas saknītes, bijusi vērojama vien atsevišķu lauku dienvidu
pusēs, pārējie augi vēl nav modušies. “Pēc pirmā sniega
nokušanas atklājās, ka ļoti daudzi lauki ir ar sniega pelējumu.
Esam fiksējuši 30 ha lauku ar 80 % sniega pelējumu. Izteikti
bojājumi ir arī agrāk sētos bioloģiskos laukos. Pašlaik lauki
starp sniega segu ir brūni, zaļums pazudis. Kas notiks ar
veģetāciju, redzēsim, kad atlaidīsies augsne,” saka LLKC
Gulbenes biroja augkopības speciāliste Inga Freimane.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis saka, ka
Latgalē un Vidzemē vasarāju sēju plāno aprīļa otrās nedēļas
beigās. “Aprunājoties ar tās puses saimniekiem, uzzinām, ka
zosis ir atlidojušas, taču uz laukiem vēl nesēžas. Izskatās, ka
aktīvā putnu migrācija sakritīs ar sēju un jauno sējumu
dīgšanu. Tādēļ saimniekus aicinām savlaicīgi veikt preventīvus
putnu atbiedēšanas pasākumus, lietojot vizuālos, skaņas vai
kādus citus atbaidītājus, jo nodarīto postījumu apjoms ik gadu
pieaug,” viņš stāsta.
