Diāna Odumiņa
Gulbenes novada deputāti ir apstiprinājuši jaunu pašvaldības normatīvo aktu – “Noteikumus par minimālo bērnu skaitu Gulbenes novada pašvaldības izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības grupās un pirmsskolas izglītības grupu skaita noteikšanu izglītības iestādēs”. Šie noteikumi stāsies spēkā ar 1.jūniju. Par to tika nobalsots novada domes 28.marta sēdē.
Lēmums tika pieņemts, izvērtējot situāciju pirmsskolas izglītības grupu piepildījumā un grupu skaitā katrā pašvaldības izglītības iestādē. Iegansts – efektīvs finanšu izlietojums un vienota pieeja grupu piepildījumam pilsētas un pagasta teritorijā esošajās izglītības iestādēs.
Noteikumi paredz minimālo bērnu skaitu pirmsskolas izglītības grupās: vecumā no 1 līdz 2 gadiem – 14; vecumā no 2 līdz 3 gadiem – 16; vecumā no 3 līdz 4 gadiem – 18; vecumā no 4 līdz 5 gadiem – 18; vecumā no 5 līdz 6 gadiem – 18; vecumā no 6 līdz 7 gadiem – 18.
Ja izglītības iestādē bērnu skaits nav pietiekams, lai nokomplektētu grupas, tiek veidotas jauktā vecuma grupas ar šādu minimālo bērnu skaitu grupā: divos kalendāra gados dzimuši bērni – 16; trīs un vairāk kalendāra gados dzimuši bērni – 14.
Pirmsskolas izglītības grupu kā vienīgo var atvērt ar ne mazāk kā 10 bērniem.
Speciālās pirmsskolas izglītības programmas apguvei bērnu uzņem pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktajā programmā. Vienā pirmsskolas izglītības grupā iekļaujamo bērnu skaitu izglītības iestādes vadītājs nosaka atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem.
Vai tiešām dēļ 1 silta krēsla dome būs jācieš bērniem? Kur laukos var dabūt tādus skaitļus ? Arī pilseta. Piemēram , ja dārziņā ir 20 bērni visus viena maisā bāzīs, nepietiek ar parpildītu vidusskolu. Ņirgāšanās . Skolas jau laukos ciet, dārziņi jāpiespiež aizvērt , bet izglītības pārvalde jau izsludināta vietnieka vietiņa. Varbūt tur augšā kautko samazināt ?Un tad ķerties pie mazajiem bērniem , Cūciski .
Nu gan jāsmejas nav tik plašas telpas,kur iebāzt to skaitu. Kas pārbauda telpas apjomu? Neviens ,jo skapji un mēbeles kļūst caurspīdīgi uz papīra,bet īstenībā tie tur ir un nevienam neinteresē, ka pat audzinātājai ar aukli vairs nav normāla izmēra krēsls. Nākas tupēt uz maza ķeblīša. Pansionātā, gan ir ES regulas un telpu apjomi,bet mazajās lauku skolās telpas mazas un neatbilst ne kam. Kā siļķes mucā. Nu tie,kas lemj nezin reālo situāciju un tas viņiem neinteresē kamēr kāds šajā šaurībā nav nospiests vai nosmacis no pamperiem.
Sledzat vispār ciet tos dārziņu ,nebūs jāraksta nekā to jūs gribat.ta pat mūsu bērniem dzīves nebūs Latvijā jābrauc prom.
Tas ir murgs ko tie deputāti dara.kas notiek uz ko jūs dzenāt bērnus .Jau tagad skolā ir bardaks. Kas būs tālāk. Aizejat uz skolām un dārziņiem kādreiz paskatīties kas notiek reālajā dzīvē. Piecelat savas pakaļas kādreiz.
Vai kāds pirmskolas pedagoģijas seciālists tika pieaicināts kā eksperts, pirms pieņem šādu lēmumu? Varu saderēt, ka ne! Dārznieki ar āžu, piķieri ar alus glāžu izglītībām!
“Lieliska” motivācija demogrāfijas palielināšanai. Īpaši, dzīvojot laukos. Par kādu izglītības kvalitāti nākotnē vispār varam runāt?
Tūlīt viss laikam nonāks uz attālināto macīšanos, kur zoomā pieslēgsies visi novada (vai valsts) bērni, lai ietaupītu uz skolotāju algām. Tas nekas, ka covid laiks parādīja, ka zooms skolēniem lielākoties neder kvalitatīvai macību vielas apguvei.
Tronī sēdošajiem neinteresē izglītības kvalitāte, bet gan nauda, budžets. Uz iedzīvotājiem taupa, sev paceļ algas.
Nu izeja tad lauku cilvēkam ir viena: aiziet no darba, apsēžas uz maznodrošinātā pabalsta un audzē šo to sev pārtikai dārzā. Bērni pieskatīti, pats nepārpūlējies. Uz visiem pārmetumiem atbildēt: “Vietējā vara tā lika!”