Dzirkstele.lv
No jauna izstrādāts Gulbenes novada pašvaldības iekšējais normatīvais akts – noteikumi par trauksmes celšanas sistēmu. Šis dokuments ir attiecināms uz visām pašvaldības iestādēm. Deputāti par jaunajiem noteikumiem nobalsoja novada domes 24.novembra sēdē.
Pašvaldības vecākais jurists Eduards Garkuša deputātiem 17.novembra finanšu komitejas sēdē skaidroja, ka šobrīd valstī no jauna ir pieņemts Trauksmes celšanas likums, kas stājies spēkā 4.februārī. Iepriekšējo Saeima bija pieņēmusi vēl 2019.gadā, un tas zaudējis spēku šogad.
Minētais likums paredzēja un joprojām paredz trauksmes celšanas sistēmu izveidot arī pašvaldībās. Gulbenes novada pašvaldībā šāda sistēma ir izveidota ar 2020.gada 30.decembra domes sēdes lēmumu. Taču sakarā ar to, ka attiecīgais likums ir pieņemts no jauna un tas ir daudz niansētāks par iepriekšējo, arī Gulbenes novada pašvaldībai vajadzēja jaunus noteikumus iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis teica: “Šis jautājums ir svarīgs, un šādai kārtībai ir jābūt, bet no otras puses – man personīgi gribētos, ja mēs varētu un būtu iespēja strādāt tā, lai nekad šī trauksme nav jāceļ un lai arī nav pamata šādām vajadzībām. Līdzīgi kā ar ugunsdzēšamo aparātu: lai viņš ir, ir nepieciešams, bet lai tiešām ikdienas darbā mums izdotos visu darīt tā, lai šādas nepieciešamības nav.”
Deputāts Intars Liepiņš vaicāja, cik trauksmes celšanas gadījumu pašvaldībā ir bijis līdz šim. A.Caunītis atbildēja: “Par laimi, pagaidām nav.”
Pašvaldības Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Sanita Mickeciča piebilda, ka Valsts kanceleja pieskata, lai pašvaldībās būtu iekšējās trauksmes celšanas sistēma. Katra gada sākumā tā pieprasa informāciju par iesniegumiem sakarā ar celto trauksmi un pēc tam šo informāciju apkopo. Informācija tiekot atspoguļota Valsts kancelejas mājaslapā.
- Diāna Odumiņa
omerta, jeb klusēšana tas vienmēr sādžā ir bijis spēkā
Tak rakstiet tautai saprotami – stučīšanas noteikumi.
Kāpēc,Vili,domā, ka stučīšana??? Sen ir laiks izbeigt darba vietās ,kad viens strādnieks var darīt,kā grib un neko nesaka, otrs strādā kā vergs. Tieši tāpēc arī tagad jau nevar dabūt skolās strādniekus. Par sētnieci arī gaidīja sievieti,nesagaidīja. Nu taisat vēl kādu puķu dobi klāt, nebūs vispār,kas strādā. Esošie cilvēki arī ar katru gadu paliek vecāki. Nu nevar tā darīt,ka sētnieks būdams,izvēlas,ko viņs darīs un ko nedarīs. Cilvēk,ja nāci uz šo darbu,tad strādā. Ja viens sētnieks nepārtraukti komandē otru,tad direktorei ir jādara kaut kas. . Tāpat ar apkopējiem. Vienam gāž virsū ,otrs iziet pa vieglo. Tā varētu turpināt līdz riebumam to netaisnību.
Maija, katrā iestādē ir priekšnieciņš uz priekšnieciņa un viņu tiešie pienākumi ir sekot, lai visi darbi ritētu kā pienākas. Par to viņi visi saņem algas, un ne mazās.
Varbūt vēl Pūkainītim palūgsim Tauksmes ministru ar ministra biedru un septiņiem padomniekiem?
Pilnīgi piekrītu par priekšniekiem. Bet ja parasts mirstīgais grib runāt un iebilst,var aut kājas un iet. Neskatoties uz to,ka nav kas strādā. Precīzāk būtu teikt, ir rinda ar strādāt gribētājiem, tik kad jāpaņem,tad visi kaut kur pazūd. Un palicējiem jāpadara.