Inita Savicka
Pēdējā laikā vērojama tendence, ka sociālās aprūpes centrā nonāk gados arvien jaunāki iemītnieki un ar sarežģītāku veselības stāvokli. Šāda informācija izskanēja sociālās aprūpes centrā “Jaungulbenes Alejas”, kad tur 9.maijā darba vizītē viesojās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Jaungulbenes Alejās” pašlaik ir 95 iemītnieki. Ir cilvēki, kuri ir vientuļi, un tādi ir 45, ar apgādniekiem – 50. Lielākā daļa klientu ir ar funkcionāliem traucējumiem.
“Ir telpa, kur notiek sociālās rehabilitācijas nodarbības. Darbiniecēm ir liels darbs piemeklēt atbilstošas nodarbības klienta veselības stāvoklim un vajadzībām. Pirms tam notiek novērtēšana pēc aprūpes līmeņiem. Ar klientiem, kuriem ir ceturtais aprūpes līmenis, vairāk jāstrādā individuāli. Katram klientam ir individuāla pieeja. Darbinieces pašas klienta vajadzībām gatavo, piemēram, kognitīvos prāta treniņa uzdevumus līdzīgi kā bērniem bērnudārzā, ar tiem arī klienti labāk tiek galā. Tie ir reti gadījumi, kad klienti no šejienes atgriežas mājās. Tie klienti, kuriem ir trešais un ceturtais aprūpes līmenis, ir atkarīgi no personāla,” tikšanās laikā ar Valsts prezidentu stāstīja “Jaungulbenes Aleju” vadītāja Marika Andževa.
Darbinieki arī pastāstīja, ka aprūpes centrā nonāk veselības ziņā arvien smagāki klienti un jaunākajai klientei ir 51 gads.
Trešais un ceturtais aprūpes līmenis
Sociālās aprūpes centra “Siltais” un tā struktūrvienības “Dzērves” vadītāja Inese Lesiņa arī stāsta, ka aprūpes centros ir daudz klientu, kuriem noteikts trešais un ceturtais aprūpes līmenis.
“Veselības stāvoklis šiem cilvēkiem ir smags. Viņi nav ne staigājoši, ne spējīgi. Diemžēl tā tas ir. Ja kādreiz aprūpes centros nonāca cilvēki, kuriem bija kaut kādas problēmas ar mājokli vai nevarēja vieni dzīvot, tad šobrīd tādas tendences nav. Šobrīd sociālās aprūpes centros ir tiešām klienti ar trešo un ceturto aprūpes līmeni, un tie ir cilvēki ar veselības problēmām, garīgās veselības problēmām. Mums gandrīz katrs iemītnieks ir aprūpējams. Visā centrā varbūt ir divi cilvēki, kuri var tikt galā ar sevi un kuri ir spriestspējīgi, kuri var organizēt savu dzīvi paši, bet lielākā daļa to nespēj. Aprūpes centri ir pilni, un rindu koriģē Gulbenes novada sociālais dienests. Pa kādai brīvai vietai ir, bet, lai ilgstoši būtu brīvas vietas, tā nav. Uz kādu mazu brītiņu ir, bet tā tiek ātri aizpildīta. Šobrīd vietu arī nav daudz. “Dzērvēs” mēs varam uzņemt 32 iemītniekus un šobrīd ir 31, “Siltajā” ir līdz 50 vietām un šobrīd ir 48 iemītnieki. Tie ir visi mūsu novada cilvēki. Ir, kas nonāk arī aprūpes centrā uz laiku. Piemēram, cilvēks viens pats dzīvo mājās un salauž kāju. Kamēr atveseļojas, viņš ir pie mums, bet, kad var sākt pats pārvietoties, atgriežas mājās. Bet lielākajai daļai šīs ir mūža pēdējās mājas, taču ne visiem. Vidējais iemītnieks gadu ziņā – kundzītēm 80 un vairāk gadi, vīriešiem – 70 un vairāk gadi. Sieviešu vidējais vecums ir krietni lielāks. Vīrieši – gados jaunāki. Ļoti daudz ir deviņdesmitgadnieku,” stāsta I.Lesiņa.
Ir rinda
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs “Dzirkstelei” stāsta, ka pieprasījums pēc vietas sociālās aprūpes centros ir ļoti liels.
“Cilvēki tur nokļūs ar dažādām saslimstības pakāpēm, ir dažādas dzīves situācijas, kad vajadzīga aprūpe. Ne tikai mūsu sociālās aprūpes centri, bet arī visi, kas ir apkārt mūsu novadam, ir pārpildīti. Mums ir rinda, lai tiktu sociālās aprūpes centrā, tāpēc nākas nedaudz pagaidīt. Ir, kas atkopjas sociālās aprūpes centros un atgriežas mājās, un tad vieta atbrīvojas,” stāsta J.Antaņevičs.
Ir dažādas dzīves situācijas, kā un kāpēc cilvēks nonācis sociālās aprūpes centrā.
“Varbūt paskarbi skan, bet ir situācijas, kad bērni nestrādā un vecāks ar savu pensiju, cik vien spēj, mēģina uzturēt sevi un vēl bērnus. Ir, kad bērns dzīvo kopā ar vecāku, bet vecākam ir ļoti smags veselības stāvoklis, taču bērnam ir jāiet uz darbu un viņam nav iespējas ikdienā veikt aprūpi mājās,” stāsta J.Antaņevičs.
Savukārt viņu priecē tas, ka tagad cilvēki vairs nedomā, ka sociālās aprūpes centrs ir nabagmāja. “Pirms cilvēks nokļūst sociālās aprūpes centrā, viņš vai tuvinieki paskatās un redz, kādos apstākļos tur cilvēki dzīvo,” saka J.Antaņevičs.
UZZIŅA
3. aprūpes līmenis – personas fiziskās vai garīgās spējas ir smagi ierobežotas. Personas spēja veikt noteiktas pašaprūpes darbības ir traucēta; nepieciešams regulārs personāla atbalsts ikdienā.
4. aprūpes līmenis – personas fiziskās vai garīgās spējas ir ļoti smagi ierobežotas, izteikta pašaprūpes spēju nepietiekamība, persona pilnībā aprūpējama un uzraugāma visu diennakti.
AVOTS: LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
