Gulbenes novadā reģistrēti elektroapgādes traucējumi

Tumšajā laikā visnepatīkamāk mājsaimniecībā ir palikt bez elektrības, īpaši tad, ja arī apkure darbojas ar elektrību.

Pērnā gada nogalē pirms Ziemassvētkiem 22.decembra vakarā Gulbenes novadā tika reģistrēts elektroapgādes pārtraukums apmēram 120 klientiem. AS “Sadales tīkls” pārstāve Alīna Sildnika uzsver, ka operatīvā darba brigāde sāka darbu pie bojājuma lokalizācijas un elektroapgādes traucējumu novēršanas. Elektroapgādes pārtraukumu bija izraisījis bojāts izolators gaisvadu elektrolīnijā un nepilnu četru stundu laikā elektroapgādes traucējumi novērsti, konkrētajam gaisvadu līnijas balstam nomainīti visi izolatori.

Arī nupat brīvdienās, 4.janvāra vakarā, elektroapgādes traucējumi atkal tika reģistrēti apmēram 70 klientiem Gulbenes novadā. A. Sildnika skaidro, ka traucējumi šoreiz saistīti ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem – naktī uz 4.janvāri Latvijas teritoriju šķērsoja spēcīgs vējš un sniegputenis. Minētie elektroapgādes traucējumi Gulbenes novadā tika novērsti nepilnu divu stundu laikā.

Lai elektrotīklu veidotu arvien noturīgāku, “Sadales tīkls” veic pakāpenisku elektrotīkla modernizāciju. ““Sadales tīkla” pārvaldībā visā Latvijā ir elektrolīnijas apmēram 92 tūkstošu kilometru garumā – tas būtu divreiz apkārt zemeslodei. Šāda apjoma elektroapgādes infrastruktūras pārbūvi nav iespējams veikt tūlītēji, tāpēc ieguldījumi tiek veikti pakāpeniski – katru gadu tiek pārbūvētas vai atjaunotas elektrolīnijas vidēji 1400-1800 kilometru garumā. Tādējādi pakāpeniski tiek palielināts pazemes kabeļu un arī gaisa piekarkabeļu jeb izolēta elektrotīkla īpatsvars. Šobrīd jau vairāk nekā 65 % sadales operatora pārvaldībā esošo elektrolīniju ir gaisa vai pazemes kabeļu izpildījumā, un ar katru gadu šo līniju īpatsvaru plānots palielināt,” skaidro A.Sildnika.

“Sadales tīkls” arī ik gadu veic arī elektrolīniju trašu tīrīšanu, vidēji gadā iztīrot trases 4-5 tūkstošu kilometru garumā. Arī tas nodrošina to, ka vētru ietekmē elektrotīkla bojājumu ir mazāk. “Tiesa, jāņem vērā fakts, ka spēcīga vēja un citu stihiju laikā mēdz lūzt un gaisvadu līnijas bojāt arī garie koki, kas aug ārpus elektrolīniju trasēm,” piebilst A.Sildnika.

Lai arī tieši laikapstākļi ir lielākais apdraudējums, kas var Latvijā radīt plašākus atslēgumus, A.Sildnika uzsver, ka tomēr tas nav vienīgais bojājumu cēlonis – samērā bieži elektrolīnijas, arī zemē ieraktos kabeļus, gadās sabojāt dažādiem saimniecisko darbu veicējiem, piemēram, veicot rakšanas, mežistrādes, lauksaimniecības darbus. Tāpat gadās arī tehnoloģiski traucējumi, tāpēc pilnībā izvairīties no elektrības pārtraukumiem tomēr nav iespējams ne Latvijā, ne citās valstīs. Vienlaikus viedie elektrotīkla risinājumi, ko “Sadales tīkls” ieviesis savā darbībā, kā arī multifunkcionāla tehnika avāriju gadījumos ļauj salīdzinoši ātri atjaunot elektroapgādi. Noteiktos gadījumos tas iespējams pat tūlītēji – veicot pārslēgumus un atjaunojot elektroapgādi pa saistītām elektrolīnijām vēl pirms bojājumu novēršanas dabā.

UZZIŅA

Regulāras investīcijas elektrotīklā kopumā jūtami uzlabo elektroapgādes kvalitāti. To apliecina SAIDI rādītājs, kas parāda vidējo elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vienam klientam gadā.

Kopējais elektroapgādes pārtraukuma ilgums vienam klientam 2023.gadā:

• Latvijā — 268 minūtes (~4,4 st.),

• Lietuvā — 271 minūte (~4,5 st.),

• Igaunijā — 530 minūtes (~9 st.).

AVOTS: “SADALES TĪKLS”