Dzirkstele.lv
Gulbenes novadā un citās teritorijās ārpus Rīgas turpina ieplūst Ukrainas valstspiederīgie. Šo procesu lielā mērā koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Tiek prasīts, lai pašvaldības veidotu papildu vietas bēgļu izmitināšanai, ja tas būs nepieciešams.
“VUGD piedalās koordinācijas procesos, kas saistīti ar Ukrainas valstspiederīgo uzņemšanu, izmitināšanu un nogādāšanu pašvaldībās. VUGD Vidzemes reģiona brigādes amatpersonas iesaistās, kad Ukrainas iedzīvotāji ir jānogādā konkrētā vietā Vidzemē. Protams, iesaistāmies Gulbenes novada civilās aizsardzības komisijas darbā,” “Dzirkstelei” saka VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.
Novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts “Dzirkstelei” stāsta – Druvienas pilī, kur līdz šim jau ir ierādītas telpas 30 Ukrainas valstspiederīgajiem (visi ir vīrieši, daudzbērnu ģimeņu tēvi, kuru sievas un bērni atrodas Ukrainā, Aizkarpatos; visi šie vīrieši Latvijā ir atraduši darbavietas), gultasvietu skaits tiks palielināts līdz 45. Izmitināšana tiks nodrošināta arī bijušajā Rēveļu skolā Rankas pagastā. K.Dauksts atgādināja – bijušajā Rēveļu skolā atrodas bibliotēka un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, taču esot arī brīvas telpas, kuras var izmantot cilvēku dzīvošanai. Domāts, ka tur varētu izvietot līdz 25 gultām.
Piemēram 9.maijā, Gulbenes novadā iebraukuši 15 Ukrainas valstspiederīgie. Un tā nav vienīgā tāda diena. K.Dauksts stāsta – tagad atbraucēji lielākoties arī paliek novadā un projām netaisās, aizbrauc tikai pa kādam. Pārsvarā atbraukušie vēlas novadā iedzīvoties, meklē šeit darbu. Līdz šim iebraukušie nogādāti lielākoties Lejasciema internātā, jo Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā brīvu vietu vairs nav.
Gulbenes novadā Ukrainas valstspiederīgie ieplūst pārsvarā no Terehovas robežkontroles punkta, bet tāpat arī no Grebņevas un Vientuļiem. Parasti šiem cilvēkiem braukšanu pakaļ organizējusi novada pašvaldība, jo ne visi spēj uz novadu atkļūt paši.
K.Dauksta tālruņa numurs šo divu mēnešu laikā ir kļuvis zināms daudziem. Zvana bēgļi paši un lūdz palīdzību. Zvana pat no Ukrainas, Polijas, Krievijas. “Piemēram, 9.maijā zvanīja divas ģimenes no Polijas. Teica, ka vēlas apmesties tieši Rankā, kur jau atrodas paziņas,” stāsta K.Dauksts.
Latvijas iedzīvotāji arī paši esot aktīvi un atbalstoši, sazinās savā starpā un palīdz atrast uzturēšanās vietu Ukrainas valstspiederīgajiem.
Vēl viena daļa Ukrainas valstspiederīgo Gulbenes novadā nonāk no Rīgas. Viņu kustību uz reģioniem koordinē VUGD, sazinoties ar pašvaldībām.
Šobrīd Gulbenes novadā pašvaldības piedāvātajās apmešanās vietās uzturas apmēram 200 cilvēku. Ir arī kāda māmiņa ar zīdaini. Viņu apmešanās vieta – Rankas pamatskolas dienesta viesnīca.
Gulbenes novada pašvaldība aicina uzņēmējus izvērtēt iespējas un iesaistīties, piedāvājot bēgļiem darba vietas. Pieteikumiem un papildu informācijai zvanīt pa tālruni 28681700.
– Diāna Odumiņa
Jaugulbenes arodvidusskolas kopmītnes var;etu izmitināt
Vecā poliklīnika un infekču slimnīcas telpas arī varētu likt lietā drusku pieremontet un būtu normāli. Vismaz neaizietu ēkas postā.
Varbūt jau pietiek viņus vilkt uz mūsu nabadzīgo sādźu?
Ir netaisnība novada ar darbā iekārtošanos- vispirms ir iebraucēji un tad mēs , bet mums novada cilvēkiem darba nav jo vakanci aizpilda citi.
Man nav nekas pret Ukraiņu pilsoņiem. Esmu pret tikai par drausmīgo daudzumu Ukrainas karogu. Tie ir visur. Īpaši Rīgā. Sajūta kad nedzīvojam vairs LV. Visur ir tie karogi. Man pietiktu ar vienu vietu un viss. Tā reklāma un ziedojumi uz katra stūra ir pārspīlēti. Visur ziedo, bet mūsu slimos bērnus un seniorus aizmirst. Kaut mūsu valsts būtu tik aktīva kad ir jāpalīdz savējiem tautiešiem, kuri arī zaudē visu.
Varetu arī mājas savējiem atņemt kadas vel kopmitnes un no darbiem atlaist ,lai ukraiņiem darbs.Mūsējie visi lai brauc stradāt uz ārzemēm.Nav Latvieši vajadzigi Latvijai.
Aizkarpatos karadarbības šobrīd nav un nebūs. Šie visi no turienes ir ekonomiskie bēgļi, jo milzīgais bezdarbs tur ir bijis vienmēr. Gan padomju laikos, gan tagad. Pamatā lielākā daļa no padomju laikiem šeit dzīvojošo ukraiņu ir no turienes. Šobrīd ir situacijas izmantošana.