Inita Savicka
Jau pavisam drīz zemeņu cienītājiem Gulbenes novadā būs pienācis ilgi gaidītais mirklis, kad varēs mieloties ar pašu uz lauka audzētajām zemenēm. Tikai sausuma un salnu dēļ zemeņu raža var būt mazāka. Arī salnas atstājušas savu “zīmogu”.
Aivijai Krūmiņai no Līgo pagasta salnas zemenēm ir nodarījušas pamatīgu posta darbu. “Salnu dēļ mums kādi 30 procenti ir gājuši bojā,” viņa saka un turpina, ka, neņemot vērā salnu postošo ietekmi, zemenes būs. Pirmās ogas, visticamāk, būs gatavas uz Jāņiem.
Viņa tāpat kā citi zemeņu audzētāji šobrīd tās cītīgi laista, jo ziedēšanās laikā mitrums ir ļoti svarīgs. Ir iegādāta laistīšanas sistēma, kas atvieglo šo darbu. “To jau mēs bijām nopirkuši pagājušajā gadā, bet tad to tā īsti nevajadzēja. Laistīšana turpināsies,” saka A.Krūmiņa.
Arī Beļavas pagasta “Andzēnu” saimniece Lūcija Tilgase domā, ka pirms Jāņiem ogām vajadzētu jau būt. “Lai gan naktis ir aukstas, tomēr dienas ir saulainas un gana siltas,” saka L.Tilgase. Lai zemeņu raža nepieviltu, tās tiek cītīgi laistītas. “Laistām šopavasar stādītās piecas garas zemeņu vagas ābeļdārzā. Ūdeni sapumpē rezervuārā zemeņu dārzā slīpuma augšpusē. Otrs zemeņu dārzs ir saaudzis biezoknī, tas pats sevi sargā no izkalšanas, jo visu nav iespējams aplaistīt un ir vēl arī citi darbi. Ogas būs, bet ļoti vajadzīgs lietus. Ja sāksi laistīt, tad jālaista regulāri un pietiekami, bet, ja tā nenopietni laistīs, būs vēl sliktāk. Mūsu zemei nav apakšējā slānī māls, tādēļ ūdens aiziet kā caur sietu. Jālaista pamatīgi vismaz jaunie stādi, lai labi ieaug,” stāsta L.Tilgase.
Ruta Ozola, kura saimnieko Druvienas pagasta “Tīrumkleivās”, šogad ir paplašinājusi savus zemeņu laukus. “Ir atkal klāt vēl viens zemeņu lauks. Jauno zemeņu lauku, kuru šogad iestādīju, es ļoti cītīgi laistu, jo bez laistīšanas būs nulles variants. Atkarīgs jau arī no zemes. Man tur ir tāda pelēka smilts, tāpēc ļoti regulāri jālaista. Zemeņu lauku, kas ir tuvāk pie dīķa kā ielejā, nelaistu, jo tur zemei varbūt arī pietiek mitruma, bet tas arī nav labākais variants, jo arī tur būtu jālaista, lai būtu lielas, skaistas, veselīgas ogas. Vajag mitrumu, ņemot vērā laika apstākļus, kādi mums ir pašreiz. Ogas būtu jau uz 17. vai 18.jūniju, ja pirmie ziedi nebūtu izsaluši, bet es ceru, ka varbūt kādas ogas tomēr pašu ēšanai būs, jo man ir ļoti daudz dažādu šķirņu. Tas, cik ātri būs gatavas zemenes, atkarīgs no vietas – ja ir piesaulē, tās zied agrāk, un, tā kā man zemenes ir uz plēves, tad tās arī zied agrāk, ir siltums. Plēve sasilst, un ziedēšana ir agrāk. Ir viena šķirne, kas ir ļoti vēla, kura tikai tagad sāks ziedēt, un tā ir ‘Malvīne’,” stāsta R.Ozola.
Viņa uzsver, ka ziedēšanas laikā mitrums ir ļoti nepieciešams, lai ogas būtu ļoti smukas. Ja nelaista, tad tās būs sīkas. “Laistot zemenes, var arī izšķīdināt mēslojumu, tad zemenes tiek gan aplietas, gan pabarotas,” saka R.Ozola.
Mārtiņš Dortāns, kurš audzē zemenes Gulbenes pierobežā, stāsta, ka tagad stādi zied, tas nozīmē, ka diezin vai agrāk par Jāņiem ogas būs gatavas. “Kas attiecas uz laistīšanu, tad to gan es nedaru un atstāju dabas ziņā. Tas, kas šobrīd var pabojāt visu ražu, ir salnas. Jūnija sākumā aukstajās naktīs apsala ziedi, bet nav tā, ka nebūs zemeņu, bet, cik daudz būs, pašreiz vēl nemāku teikt. Lietus, ūdens kā tāds būs svarīgāks brīdī, kad ogas sāks augt un gatavoties. Ja tajā brīdī nebūs bijis pietiekami daudz mitruma, tad ogas būs mazākas un ne tik saldas,” saka M.Dortāns.
