Par spīti ekonomiskajai krīzei Gulbenes kapsētas krāšņi zied arī šajos kapusvētkos. Šodien rīta pusē pilsētas ielas bija tukšas. Un tas ir saprotami. Gulbeniešu un atbraukušo radu ceļš veda tikai un vienīgi uz pilsētas veco, kā arī uz jauno kapsētu.
Vecie ļaudis paēnu meklēja zem kokiem vai lietussargiem, lai tikai sagaidītu Dieva vārdus, ko sacīja Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Māris Sarma. Viņš atgādināja, ka šajos svētkos ir jādomā par cilvēku dzīves garīgo satvaru. Ne jau velti ticīgo cilvēku kapu vietās ir krusts – kā pierādījums, ka cilvēks dzīves gaitā ir gatavojies mūžībai.
Kapusvētku dalībniekus priecēja atkalredzēšanās ar ilgāk nesatiktiem radiem un draugiem. Skumju asara par zaudētajiem tuvajiem cilvēkiem mijās ar patīkamu saviļņojumu, kopā būšanas gandarījumu.
Šogad puķu pārdevēji tirgotāji bija pagājuši nostāk no vecās Gulbenes kapsētas, ar tirgošanās garu neaizēnojot kapusvētkus.
