Gulbenes
novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone-Leišavniece,
kura ir iesniegusi atlūgumu, jo vēlas pārtraukt darba attiecības
ar 26.novembri (uz savstarpējas vienošanās pamata), šogad
regulāri ir saņēmusi papildu piemaksas pie savas darba algas, kas
ir 2215 eiro pirms nodokļu nomaksas.
“Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka februārī viņa
saņēmusi 40 procentu piemaksu par mēnesi, martā – 30 procentu
par mēnesi, aprīlī – 20 procentu piemaksu par mēnesi, jūnijā
– 40 procentu piemaksu par vienu dienu. Šīs piemaksas ir par
pašaizliedzīgu darbu, kā arī dalību kādā no pašvaldības
komisijām un tās piešķirtas toreizējā novada domes
priekšsēdētāja Normunda Audziša darbības laikā.
Uz “Dzirksteles” sūtīto e-pasta vēstuli ar jautājumu, vai
šāda prakse ir normāla un vai kādreiz bijusi doma atteikties no
piemaksas, L.Reinsone-Leišavniece tā arī neatbildēja.
Tagadējais novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis
apstiprināja laikrakstam, ka L.Reinsonei-Leišavniecei kā novada
pašvaldības izpilddirektorei piemaksas nosaka viņas tiešais
vadītājs – novada domes priekšsēdētājs. Tas tiek darīts,
atsaucoties uz “Gulbenes novada domes, pašvaldības
administrācijas, iestāžu un to struktūrvienību amatpersonu un
darbinieku atlīdzības nolikumu”. Nolikums ir novada domē
apstiprināts jau 2016.gada beigās, bet turpmāk 8 reizes grozīts.
Pēdējo reizi tas notika N.Audziša vadītajā novada domē šā
gada 27.maijā.
A.Caunītis sacīja – darbinieku piemaksām līdzi sekojusi
pašvaldības Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja,
kura arī ar 26.novembri izvēlējusies pamest amatu, savstarpēji
vienojoties ar darba devēju. Sazināties ar V.Lāčkāju šonedēļ
“Dzirkstelei” neizdevās, uz e-pasta vēstuli, kas tika sūtīta
no redakcijas, pienāca atbilde, ka šī amatpersona atrodas
prombūtnē līdz 26.novembrim (ieskaitot).
“Tas labais teiciens – roka roku mazgā un abas ir tīras,”
komentēja A.Caunītis. Viņš pauda, ka administrācijā acīmredzot
“tik cieša saikne ir”, kas arī varēja šajā situācijā
izraisīt vairāku atlūgumu birumu, “jo viens bez otra negrib
pastāvēt un darboties; ir saauguši kopā”. Tajā pašā laikā
A.Caunītis atzina, ka Covid-19 apstākļu dēļ cilvēki vispār ir
“emocionāli uzvilkti”.
Kā šajā situācijā veiksies ar pašvaldības nākamā gada
budžeta sastādīšanu, zinot, ka līdz ar izpilddirektori no darba
vienā dienā aiziet arī Ekonomikas nodaļas vadītāja Anita Rauza
un ekonomiste Velga Apinīte? A.Caunītis teica, ka “droši vien
nejaušība tā nav”, ja tieši šajā brīdī vairākas
speciālistes pamet darbu administrācijā. Budžeta sastādīšanu
A.Caunītis uzskata “par vienu no smagākajiem procesiem pašvaldībā
un viens no svarīgākajiem gada darbiem”, pie kura jāstrādā
“grāmatvežiem, finansistiem un vadībai”.
2020.gadā L.Reinsones-Leišavnieces gada ienākumi veidoja 35
291,49 eiro pirms nodokļu nomaksas.
