Izgāžas Gulbenes novada pagastu apvienību nolikumu virzīšana apstiprināšanai

Gulbenes novada pašvaldības juristi ir sagatavojuši četru nolikumu projektus, uz kuru pamata varēs sākt veidot pagastu apvienību pārvaldes, taču 20.jūnijā notikušajā finanšu komitejas sēdē nebija deputātu balsu vairākuma, lai šos nolikumu projektus virzītu apstiprināšanai Gulbenes novada 27.jūnija sēdē.

Izskanēja gan, ka pašvaldības vadītājs Andis Caunītis ir tiesīgs vienpersoniski izlemt par šā jautājuma iekļaušanu gaidāmās domes sēdes darba kārtībā.

Finanšu komitejā izvērtās diskusija par to, ka deputāti nav guvuši pārliecību pagastu apvienību veiksmīgai funkcionēšanai, turklāt uzskata – par maz ir skaidrots sabiedrībai un nav iegūta iedzīvotāju piekrišana.

Deputāts Normunds Audzišs teica: “Mēs tā arī neesam saņēmuši atbildes un neesam redzējuši analīzi, kas tad ir stiprās puses, kas ir zaudējumi, kas ir riski.” Tāpat viņš uzsvēra, ka nav redzējis pilnu finanšu ainu. “Nav notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem. Satraukums iedzīvotājos ir,” sacīja N.Audzišs.

Deputāts Intars Liepiņš pauda, ka šī reforma nav sabiedrībai labvēlīga. Viņš piebilda, ka, iespējams, uzskatītu citādāk un balsotu par pagastu apvienību nolikumiem, ja novadā šobrīd legāli darbotos iedzīvotāju padomes un ja tās būtu izvērtējušas un akceptējušas pagastu apvienību veidošanu. Taču tagad esot sajūta, ka pašvaldība šo lēmumprojektu “stumj” tikai tāpēc, lai taupītu budžeta līdzekļus bez tālākas attīstības pamatojuma, un tā ir tikai tāda “mākoņu braukāšana pa debesīm” – teica I.Liepiņš.

Deputāts Gunārs Ciglis teica, ka viņam nerodas pārliecība, ka tas būs ilgtermiņa un pamatīgs risinājums. Viņš redz, ka pašvaldībā izpilddirektoram varētu būt vietnieks, kurš pārrauga visus novada pagastus. G.Ciglis pieminēja, ka pagastu sociālie darbinieki darbojas sociālā dienesta pakļautībā, mājas aprūpes pakalpojumu sniedz samarieši, sports un kultūra ir Sporta pārvaldes un novada kultūras centra pārraudzībā, bet ūdenssaimniecības, kanalizācijas pakalpojumu sniegšana ir SIA “Gulbenes Energo Serviss” kompetence. G.Ciglis norādīja, ka vairs katrā pagastā nav arī savas skolas un bērnudārza; bērnu pārvadāšanu uz iestādēm nodrošina pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļa. Šī nodaļa arī organizē pašvaldības mežu kopšanu un kokmateriālu pārdošanu. Pēc G.Cigļa domām, būtu jāizvērtē, kur pienākumi un funkcijas pašvaldībā pārklājas. Viņš pieminēja strīdu par konkrētu administratīvo pārkāpumu. Domas dalījās, vai šis pārkāpums jāizvērtē novada būvvaldē vai pašvaldības administratīvajā komisijā.

“Dzirkstele” jau rakstīja šeit