Dzirkstele.lv
Esošie un bijušie lizumnieši kaislīgi apspriež izveidoto un apstiprināto Lizuma ģerboni. 14.aprīlī pagasta ģerbonis ir iekļauts Latvijas ģerboņu reģistrā. Par to liecina oficiālā informācija. Ģerboņa fonam izmantotas zilā un zelta krāsa. Uz ģerboņa ir trīs ziedoša virša zariņi.
Lizuma pagastam līdz šim sava ģerboņa nav bijis. Mēģinājumi izveidot tādu sākās jau ar 2005.gadu, taču iedzīvotāji nespēja vienoties par kādu vienu variantu. Arī tagadējā ģerboņa apstiprināšanas priekšdarbos bija sabiedriskā apspriešana jau 2021.gadā. Taču toreiz sabiedrībai tika piedāvāti pavisam citi varianti.
Kāpēc nestāstīja laikus?
Arī novada deputātei, lizumnietei Gunai Pūcītei pagasta ģerboņa vizuālais izskats ir pārsteigums. “Dzirkstelei” viņa saka – šis variants “nav jau slikts”, bet izbrīna veids, kā līdz šim variantam ir nonākts. Pēc G.Pūcītes domām, pirms ģerboņa apstiprināšanas heraldikas komisijā bija tomēr iedzīvotājiem jāprezentē galīgā versija.
“Vajadzēja uzklausīt vietējo cilvēku viedokļus, vai patīk/nepatīk, mainīt vai nemainīt kaut ko. Vajadzēja skaidrot, ka iepriekš piedāvātos variantus heraldikas komisija neapstiprina,” saka G.Pūcīte.
Viņasprāt, šī situācija ir izveidojusies “kārtējo reizi tieši nekomunicēšanas dēļ”. “Noliek fakta priekšā, ka ir izdarīts un ka ir tā,” secina G.Pūcīte. Tajā pašā laikā ar pozitīvām emocijām viņa uzsver – kāds jau pamanījis un arī viņa redz: Lizuma pagasta ģerbonī ir Ukrainas valsts karoga krāsas. Zemteksts: “bez ukraiņiem tālu netiksim”. Kā zināms, Lizuma uzņēmumos jau bija nodarbināti Ukrainas valstspiederīgie, vēl pirms tur sākās karš. Šobrīd pagastā strādā vēl lielāks skaits ukraiņu tautības cilvēku.
Skaidro pagasta pārvalde
Lizuma pagasta pārvalde publiskajos sociālajos tīklos skaidro: 2021.gada maijā Valsts heraldikas komisijā tika iesniegti septiņi dažādu ģerboņu meti, kurus visvairāk atbalstījuši iedzīvotāji, taču neviens no tiem neatbilda heraldiskajiem nosacījumiem, tāpēc bija jāmeklē citi risinājumi. Heraldikas komisija iepazinās ar visiem materiāliem, kurus sākotnēji rūpīgi bija sagatavojusi Inta Dārzniece. No tiem ģerbonī tika izvēlēta Lizuma pils. Precīzāk, Lizuma pils torņa viena mala ar četriem dzeguļiem, kura atbilst heraldiskajiem nosacījumiem. Bet par to, kas varētu atrasties uz ģerboņa apakšējā lauka, tika saņemti vairāki ieteikumi. Māris Pidiks sagatavoja vairāk nekā divdesmit variantus, kurus iesniegt apspriešanai. Diemžēl – arī neveiksmīgi. Un tad no heraldikas komisijas tika saņemts ieteikums vizualizēt virša ziedu, jo pagasta pārvaldes uzturētajā interneta mājaslapā bija pamanīts šāds fona foto. Kā zināms, Lizuma mežos ir virši. Mākslinieks turpināja darbu un sagatavoja vēl vairākus desmitus skiču, līdz piedāvājums tika atzīts par piemērotu apstiprināšanai. Virsis Latvijā nav nevienā citā ģerbonī.
Heraldika – tā ir zinātne
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis šo Lizuma ģerboņa apspriešanu salīdzina ar pašlaik notiekošo Gulbenes novada jaunās grafiskās zīmes un saukļa variantu apspriešanu. “Heraldika – tā ir sava veida zinātne. Krāsas, toņi, izvēles, varianti, ir nosacījumi ģerboņiem, karogiem. Tur ir nosacījumi,” viņš skaidro. Pagasta ģerbonī, kā uzskata viņš, jābūt atspoguļotai vietējai identitātei, turklāt jābūt kaut kam savam, atšķirīgajam. Bet novada simbolikā jābūt vienojošajam elementam.
– Diāna Odumiņa
Galīgākā bezgaumība!
Un Pūcītei ar tām “īpašajām” krāsām jau galīgi jumts aizbraucis.
“Vētra ūdensglāzē” ir kārtējais Dzirksteles tupuma apliecinājums.
Ģerbonis ir lieta, ko nemaina katru gadu. Un kāda vēsts tajā ģerbonī ir ierakstīta nākamajām paaudzēm?
Nekurienē augošs augs? Tā ir klaja visu to vērtību noniecināšana, kas Lizumā ir, un cerams, ka šīs muļķības dēļ jau nu nezudīs!
Jocīgi, ka Lizuma ģerbonim heraldikas komisija izvēlas bildīti no interneta. Vispār – ģerboņa tapšanas stāsts būs kā anekdote nākotnē…