Gulbenes
novada domē ir izveidota darba grupa, kas strādā pie skolu tīkla
attīstības 2016. -2018.gadam projekta izstrādes. Ja pagaidām zināšanai
pieņemtais projekts, par kuru tika diskutēts izglītības, kultūras un
sporta komitejas sēdē, tiks apstiprināts, tad daļa novada skolas
piedzīvos ievērojamas pārmaiņas.
Šobrīd
tajā ir ieskicēts līdz 2018.gadam slēgt Daukstes pamatskolu. Izmaiņas
skars arī citas skolas. Piemēram, Lejasciema vidusskola, iespējams, būs
kā pamatskola, bet Lizums – kā vidusskola. Gandrīz jau ir izlemts arī
Gulbīša vidusskolas liktenis. Šī izglītības iestāde nākotnē varētu
pildīt pamatskolas funkcijas. Druvienas un Krišjāņa Valdemāra pamatskola
varētu tikt reorganizēta kā sākumskola, savukārt Galgauskas, Litenes un
Stāmerienas pamatskola – kā sākumskola vai citas skolas struktūrvienība
jeb filiāle. Par vidusskolas filiāli varētu kļūt arī Gulbenes vakara
(maiņu) vidusskola. Rankas, Stāķu, Tirzas pamatskola varētu saglabāt
savu līdzšinējo pamatskolas statusu. Tas pats sakāms arī par Gulbenes
pilsētas izglītības iestādēm.
Satraukumu par to, ka Lejasciema
vidusskola, iespējams, nākotnē varētu tikt reorganizēta par pamatskolu,
pauda Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns: “Lejasciema
vidusskola no Lizuma vidusskolas atšķiras tikai ar skolēnu skaitu.
Salīdzinoši mums šajā mācību gadā ir tikai par 20 skolēniem mazāk, jo
viņi devušies mācīties uz citām novada skolām. Citādāk lielu atšķirību
ar Lizuma vidusskolu mēs nesaskatām. Nākamajā gadā mums ir iespējams arī
nokomplektēt vidusskolas 10.klasi,” skaidroja M.Milns.
A.Šķēls
informēja, ka darba grupa noteikusi primāros kritērijus
vispārizglītojošo skolu izvērtējumam. Starp tiem primārie ir: skolēnu
skaits skolā, klašu piepildījums, ēkas, mācību programmu piedāvājums,
īpašie piedāvājumi gan skolai, gan sabiedrībai, investīcijas, izglītības
iestāžu attālums jeb pārklājums, projekti un valsts pārbaudījumi, kas
arī ir izglītības darba kvalitātes rādītāji. Ņemti vērā arī sekundārie
skolu vērtēšanas kritēriji, piemēram, skolēnu un skolotāju attiecības,
uzturēšanas izmaksas, kā arī skolēnu deklarētās dzīvesvietas, kas arī
nav mazsvarīgi.
“Skolu vērtējums ir veikts, un tiks aktualizēta viena
vai otra lēmuma pieņemšana. Joprojām vēl tiks gaidīts arī izglītības
iestāžu viedoklis. Pagaidām nav skaidrs arī, kāds būs valsts finansējums
izglītības iestādēm. Par to runāsim Rīgā.
Stratēģijai ir jābūt skaidrai jau decembrī. Arī sabiedrībai tas ir
jāzina,” teica A.Šķēls.
Darba grupā daudz
diskutēts arī par skolēnu pārvadājumu maršrutiem, jo ir būtiski, vai
bērni uz vienu vai otru skolu tiek vesti lielus attālumus, vai arī viņi
mācās konkrētās administratīvās teritorijas izglītības iestādē, kas
viņiem atrodas maksimāli tuvu.
Deputāts Andris Apinītis rosināja
nofiksēt, cik “reāli kurš pieved savai skolai bērnus”. Izskanēja
izteikums, ka novadā ir atļauts skolēnu brīvais tirgus. “Mēs pat paši
finansējam šo tirgu,” atzina Izglītības, kultūras un sporta komitejas
vadītāja Sandra Daudziņa.
Daukstu pagasta pārvaldes sekretāre Sandra
Otlāne atzina, ka Daukstes skolā situācija ir kritiska, jo liela daļa
bērnu izvēlas mācīties Stāķu pamatskolā. “Daukstes pamatskolā mācās
pilsētas bērni, kuri ne visi nāk no labvēlīgām ģimenēm. Viņi visu nedēļu
dzīvo skolas internātā. Ir paēduši. Pagastā dzimst bērni, bet izklīst,”
teica S.Otlāne.
Deputāts Valtis Krauklis uzsvēra, ka skolotājiem,
skolēniem un bērnu vecākiem par galveno noteikumu jāizvirza fakts, kāpēc
skolēni, piemēram, no Lejasciema vidusskolas dodas mācīties uz Tirzas
pamatskolu vai kādu citu izglītības iestādi. Daudz vairāk jārunā arī ar
skolēnu vecākiem, jo tas nav normāli, kā novadā savstarpēji tiek dalīti
bērni. “Nav pieņemami, ka novada pašvaldība no sava budžeta maksā lielu
naudu tikai tāpēc, lai kāda skola varētu pastāvēt,” uzskata V.Krauklis.
“Tagad, skatoties skolēnu pārvadājumu maršrutus, redzam, ka
skolēnu autobuss brauc garām vienai un pat divām skolām, lai bērnus
aizvestu uz trešo izglītības iestādi. Tas izskatās ļoti bagāti. Jo mazāk
bērnu, jo šim pakalpojumam ir lielāka vērtība,” teica S.Daudziņa.
Auditorijā izskanēja ironija, ka “nevis nauda seko skolēnam, bet
autobuss seko skolēnam”.
