Guntis Princovs, Gulbenes novada domes deputāts (“Reģionu Alianse”)
Es
tajā procesā esmu bijis iekšā, jo pirms tam strādāju Daukstes
pamatskolā. Skola strādāja ar labiem sasniegumiem. Sāpīgi, ka sviedri,
ko skolā atstāji, netika novērtēti. Skolu aizslēdza tīri matemātisku
aprēķinu pēc, nevis darba kvalitātes dēļ. Mēs ļoti daudz rēķinām
matemātiskās izteiksmēs. Protams, nekādi šis process – optimizācija –
nevar sanākt nesāpīgs. Vienīgais pozitīvais tajā visā ir tas, ka bērni
ātri adaptējas. Negribas nonākt tikt tālu, ka laukos vispār nebūs skolu.
Strādājot pilsētas skolā, redzu, ka ir bērni, kuri tomēr nespēj
adaptēties tādā lielā “kombinātā”, līdz ar to viņam vajag individuālāku
pieeju mācību procesa gaitā, biežāk vajag pie viņiem pieiet, paskaidrot,
tāpēc varbūt mums ir vērts domāt par kaut kādu specializāciju, arodu,
ko var iegūt skolā, lai bērniem ir izvēles iespējas. Ja bērnam jau
sākumskolā redz kaut kādas problēmas, varbūt nav vērts mocīties,
piemēram, vidusskolas posmā un var mācīt specializāciju. Nesen tika
publiskots pētījums, kuram bija ieteikuma raksturs. Tas nebija
uzstādījums, proti, ka mums būtu jābūt vienai vidējās izglītības
iestādei. Tam nepiekrītu! Labākie bērni aiziet uz ģimnāziju, bet ko
pārējie? Mācību iestādēm jābūt vairākām, bet ar atšķirīgām programmām.
Varbūt noorganizējam arī vienu skolu, kurā nav tik lielas klases skolēnu
skaita ziņā, bet drīkst būt mazāk bērnu, kuriem iet grūtāk mācībās un
nepieciešama individuālāka pieeja.
Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts (”Vienotība”)
Šajā
sakarā domāju, ka ir jāizveido darba grupa, kurā būtu jāpiedalās
vecākiem, Izglītības ministrijas un Gulbenes novada izglītības sistēmas
pārstāvjiem. Laika gaitā jau pierādījies, ka visas reformas Rīgā tiek
zīmētas ar lineālu un cirkuli uz kartes, neiedziļinoties attiecīgās
teritorijas specifikā, tas ir, attālumā no mājām līdz skolai, ceļa
infrastruktūrā, attiecīgās teritorijas attīstības iespējās un citos
vecākiem svarīgos jautājumos. Novadā ir jāsaprot, ka ar katru iestādes
slēgšanu attiecīgajā ciematā lēnām iznīks apdzīvota vieta, jo vecāki
pārcelsies tur, kur viņiem tiks sagādātas mazākas problēmas. Protams,
jāņem vērā arī attiecīgās vietas attīstības iespējas. Ja skaidri zina,
ka skola iznīks, nav jāmaina logi, jāsiltina ēka. Protams, jāņem vērā
arī attiecīgās vietas attīstības iespējas. Ir jāuzlabo ceļu
infrastruktūra, lai pārvietošanās pa to būtu atbilstoša normāliem
apstākļiem, nevis, kā pieredze rāda, bērni uz skolu mūsu novadā jāved ar
traktoru, jo pa attiecīgo ceļu ar vieglo automašīnu nav iespējams
pārvietoties.
Anatolijs Savickis, Gulbenes novada domes deputāts (“No sirds Latvijai”)
Izglītības
iestāžu tīkla sakārtošanā jādomā un jāmeklē risinājumi, kuri atbilst
visa novada bērnu interesēm. Skolu primārais uzdevums ir izglītot, tādēļ
bērniem jāpiedāvā kvalitatīva izglītība pat tādā gadījumā, ja tas no
pašvaldības prasa papildu finansējumu. Pedagoga individuālā pieeja
katram bērnam mācību stundu laikā lielajās skolās ir problēma, tomēr arī
tajās pastāv konsultāciju iespējas ārpus mācību stundu laika. Labs
risinājums ir tāds atbalsta personāls kā skolotāja palīgs. Kvalitatīvāka
skolotāja piesaistīšanai maznozīmīgas nav arī lielākas skolas iespējas
piedāvāt labāku atalgojumu.
Izglītības iestāžu atrašanās tālāk no
bērnu dzīvesvietām jau ir un arī turpmāk būs viena no lielākajām
neērtībām. Šī neērtība labi risināma ar skolēnu pārvadājumiem, kuri
veicami, ņemot vērā mācību procesa organizāciju skolā un ārpusstundu
nodarbību piedāvājumu. Protams, satrauc sliktais ceļu stāvoklis, bet,
iespējams, tieši šīs izglītības reformas beidzot pamudinās valdību
ievērot likumā noteikto par “Valsts autoceļu fondu”. Katrā gadījumā
valsts un pašvaldības ceļu uzturēšana būtu jāveic daudz kvalitatīvāk,
bet jaunu ceļu būvniecībai jānotiek mērķtiecīgi. Diemžēl apstākļi
daudzās ģimenēs ir ļoti sarežģīti, tādēļ varētu šķist, ka viņiem lauku
skolas ar nelielo bērnu skaitu ir piemērotākas. Tomēr jāņem vērā bērnu
skaita samazināšanās un tāda aktualitāte kā sociālās nevienlīdzības
mazināšana. Viens no veidiem, kā mazināt sociālo nevienlīdzību, ir
iekļaujošās izglītības ieviešana, proti, kad, piemēram, bērni ar
speciālām vajadzībām iekļaujas parastā klases kolektīvā. Ilgtermiņā
noteikti būs pozitīvas pārmaiņas, ja pragmatiski virzīsimies uz šo
mērķi. Aktualitātes īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums no
ministrijas ietaupītajiem līdzekļiem vai kādiem citiem resursiem.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
