Kopumā šogad ugunsgrēkos valstī ir gājuši bojā jau 15 cilvēki, tajā
skaitā 3 bērni, kā arī cietuši 20 cilvēki. Retāki ir gadījumi, kad
cilvēki ugunsgrēkos iet bijā sadegot, biežāk nāves cēlonis ir
saindēšanās ar tvana gāzi.
Ugunsdrošības ignorēšana var beigties traģiski
Arī
Gulbenes novadā, Daukstu pagastā, janvārī vienā ugunsgrēkā dega kūts
un, glābjot dzīvniekus, ar dūmiem saindējās 50 gadus veca sieviete, bet
otrā – dega dzīvojamā māja un sadegot bojā gāja 67 gadus vecs vīrietis.
Šī otrā nelaime notika, kad mājā atradušies un it kā alkoholu lietojuši
pavisam pieci cilvēki, pārējie ugunsgrēkā necieta, taču kādai 61 gadu
vecai sievietei bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.
“Cietušajai
bija stresa reakcija no pārciestā pārdzīvojuma. Palīdzība tika sniegta
negadījuma vietā,” “Dzirkstelei” stāsta Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze
Bračka.
Neuzmanība un nabadzība – šādus divus galvenos traģisku
ugunsgrēku iemeslus redz Gulbenes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības
priekšsēdētājs Imants Spenners.
“Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi.
Vienmēr vaina jāmeklē cilvēciskajā faktorā,” viņš saka “Dzirkstelei”.
I.Spenneru kā ekspertu visvairāk uztrauc traģiskie gadījumi, kad
cilvēki, un jo traģiskāk, ja bērni, ar krāsni apkurināmās mājās iet bojā
no tvana gāzes. Viņš norāda, ka maldīgi ir domāt, ka malkas krāšņu
apkuri mūsdienās izmanto tikai neliels iedzīvotāju skaits. Tie ir visi
laucinieki un arī puse pilsētnieku, piemēram, Gulbenē – pavisam
noteikti.
Speciālists gatavs iet uz skolām un stāstīt
“Agrāk,
kad es pats vēl gāju skolā, mūs, bērnus, mācīja, kā ir pareizi jākurina
malkas krāsns. Tā ir elementāra drošība, kura ir jāievēro! Kurinot
krāsni, nedrīkst par ātru aiztaisīt tā saucamo šīberi. Kurinot plīti,
jāskatās, vai ogles pavardā vēl kvēlo. Tikai tad, kad ar krāsns kruķi ir
pārbaudītas ogles un ir skaidrs, ka tās vairs nekvēlo, drīkst aiztaisīt
šīberi. Reizēm cilvēki steidzas aizvērt šīberi, jo grib dabūt pēc
iespējas lielāku siltumu istabā. Tur arī visa vaina! Ugunsdrošības
noteikumi arī paredz, ka degošu krāsni vispār nedrīkst atstāt bez
pieaugušo uzraudzības. Bezatbildīgi ir iekurt krāsni un mājās atstāt
bērnus vienus pašus. Turklāt krāsns tās kurināšanas laikā obligāti
ir jātur rūpīgi aizvērts,” stāsta I.Spenners.
Viņš uzskata, ka nāktu
tikai par labu, ja arī šodien skolā, piemēram, fizikas vai klases
audzināšanas stundā ar bērniem tiktu pārrunāti šie jautājumi. Arī
I.Spenners būtu gatavs atsaukties aicinājumam nākt uz skolu un runāt ar
bērniem par elementāriem ugunsdrošības jautājumiem.
