Sandra Daudziņa: “Ja mēs šo ēku gribam tagad un uzreiz pabeigt, ir jāņem kredīts pilnā apjomā.”
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas starpbūvei ir uzlikts jums, ielikti logi, bet iekšdarbi nenotiek.
Ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere “Dzirkstelei” norāda, ka šobrīd nekas nekust uz priekšu, jo starpbūvi būvēja par valsts investīcijām. “Divas kārtas īstenojām par šo naudu, līdz ar to, manuprāt, arī trešajai kārtai būtu jāsaņem valsts investīcijas. Bet valsts investīcijas šobrīd ir “nogrieztas”. Novadam nav tādas iekšējas rezerves, lai atrastu finansējumu un varētu pabeigt trešo kārtu,” saka ģimnāzijas direktore.
Tā ir sāpīga problēma
L.Ķeķere uzsver, ka piebūve skolai ir ļoti nepieciešama, jo tur paredzēti mācību kabineti, virtuves bloks, garderobe, arī noliktavas telpas, kādu šobrīd skolai nav, tāpēc skolas mantas, kuras ikdienā nevajag lietot, atrodas dažādas pilsētās iestādēs.
“Starpbūvē plānots izveidot modernus fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas mācību kabinetus ar visām laboratorijām, bet netiekam klāt, jo ēka ir “iekonservēta”,” saka ģimnāzijas direktore.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa saka, ka ģimnāzijas starpbūve ir sāpīga problēma, kura vairākas reizes ir “pacelta”.
“Kad ģimnāzijā viesojās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, mēs izrunājām šo problēmu un nodevām viņam līdzi vēstuli par ēkas tālāko celtniecību. Tika saņemta atbilde, ka pašreiz šādu līdzekļu nav, un ir jāvēršas Izglītības ministrijā. Pagājušajā nedēļā tikāmies ar Izglītības ministri Tatjanu Koķi. Arī no viņas saņēmām atbildi, ka vienīgais variants, ja mēs šo starpbūvi gribam tagad un uzreiz pabeigt, ir jāņem kredīts pilnā apjomā. Pašvaldībai ir jāsedz gan pamatsumma, gan procenti. Tāpēc vēl arvien tiek meklētas kādas citas iespējas, lai šīs ēkas darbus varētu pabeigt. Gribas piesaistīt Eiropas naudas, bet pagaidām nav tāda atvērta projekta,” stāsta S.Daudziņa.
S.Daudziņa arī atzīst, ka kaut kas var mainīties saistībā ar finansējumu, jo šis ir vēlēšanu gads.
Vēl vajag apmēram 700 tūkstošus latu
Gulbenes novada domes finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa norāda, ka visa būve kopā varētu izmaksāt 1 452 347 latus.
“Mums jau bija izdarīti darbi par 764 250 latiem, vēl vajadzētu 688 097 latus. Pagājušajā gadā sākotnēji bija plānots, ka būs valsts investīcijas. Valsts investīciju programmā mums bija paredzēti 1,6 miljoni latu pagājušā gada sākumā, bet bija nulle,” skaidro D.Krēsliņa.
