Laika zīmju vērotāja Viļa Bukša mājas lapā ir lasāms, ka šoziem februāris pierādīs, ka ne jau janvāris cienīgs saukties par ziemas mēnesi, bet, ka tieši Sveču mēnesis atbilst aukstākajam gadalaika mēnesim.
To, ka arī iepriekš tā ir noticis, pierādot gan 1956. gada februāris, kad austrumu pusē bija mīnus četrdesmit grādus liels sals, gan ar ilgstošu un stipru salu aukstais 1985. gada sveču mēnesis. Neskatoties uz to, ir bijuši gadi (1990.gads), kad jau 10. februārī ziedēja sniegpulkstenītes un 23. februārī atgriezās ķīvītes un lauku cīruļi.
Šāds aukstums – 32 grādi, valdot austrumu, ziemeļaustrumu vējiem, būs tikai dažas dienas, jo pilnmēnesī, ap Dārtu (6.februāris) sāks snigt un sals būs mērenāks. Sniega sega pieaugs. Šim aukstuma vilnim sekos mazāka sala (-20 grādi) atplūdi, kurš varētu noslēgties ar atkusni mēneša vidū.
Mēneša otrajā pusē atkal var snigt un arī sals pastiprināsies līdz mīnus 21 grādam, kas pašās februāra beigās un marta sākumā var atnest atkusni ar pavasara vēsmām. Bet tas vēl nebūs pavasaris, jo marta vidū sals vēl kodīs un tikai marta beigās ieplūdīs strauja pavasara siltuma vilnis.
