Kāds lasītājs laikraksta redakcijā interesējās par putnu ar skaistu cekulu, kurš bieži redzams Madonas šosejas lauka malā netālu no granulu rūpnīcas. Arī “Dzirkstelei” izdevās novērot minēto putnu, kurš izrādījās ķīvīte. Putns tiešām ir skaists un samērā drosmīgs, jo no cilvēka tā pa īstam nemaz nebēga un pat izrādīja zināmu agresivitāti. Pastāstīt par ķīvīti lūdzām ornitologu Gaidi Grandānu.
“Vēsturiski ķīvītes ligzdoja citos biotopos – purvos, slapjās pļavās un palieņu zālājos. Taču pēc lauksaimniecības zemju intensifikācijas tās bija spiestas meklēt jaunas ligzdošanas vietas, kas ir lauki un aramzeme. Bioloģiski tas saucas “ekoloģiskais slazds”, un, tā kā ainaviski tas atgādina šādas klajas vietas, tad ķīvītes šobrīd ligzdo arī sējumos. Jāsaka gan, ka lauksaimniecības tehnika gribot vai ne paposta daļu ligzdu, taču daļai putnu izdodas izdzīvot. Pēc būtības ķīvītes ir bridējputni un labprāt uzturas ūdens tuvumā. Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļi dodas prom no ligzdas un vecāki viņus sargā. Līdz ar to pieaugušie putni ir agresīvi un uzmana teritoriju, kurā atrodas mazuļi. Man pat ir bijis gadījums, kad nācies tīri fiziski ciest no ķīvīšu uzbrukuma, cenšoties apgredzenot kādu mazuli. Ķīvītes var uzskatīt par pirmajiem gājputniem, kas kopā ar lauku cīruļiem un mājas strazdiem ierodas ligzdošanas vietās. Pēc būtības tās ir migranti, taču pēdējo gadu silto ziemu dēļ tās cauru gadu var pamanīt arī Kurzemes piekrastē. Tomēr, ja uznāk sals, ķīvītes noteikti aizmuks līdz Polijai vai Vācijai, kur tās mēdz uzturēties ziemas periodā. Novēroju, ka šogad tās masveidā ieradās jau marta sākumā, tāpēc nav brīnums, ka mazuļi šobrīd jau ir paaugušies,” stāsta G.Grandāns.
