17. aprīlī Gulbenes novada pašvaldība ir izsludinājusi konkursu, aicinot līdz 6. maijam pretendentus pieteikties apkures sistēmas uzstādīšanai Druvienā – kultūras namam un sporta zālei. Ar izraudzīto pretendentu noslēdzamā līguma paredzamā līgumcena norādīta 40 000 eiro bez PVN. Tas lasāms Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē.
Līguma izpildes termiņš plānots četru mēnešu laikā.
Tiks izmantots tas, ka kultūras nams un sporta zāle ir savienoti ar labā stāvoklī esošu vēsturisko siltumtrasi.
Konkursa dokumentos norādīts: “Ņemot vērā, ka Druvienas kultūras nams un sporta zāle ir savienoti ar labā stāvoklī esošu siltumtrasi, bet telpas kultūras namā ir ierobežotas, tika nolemts kultūras nama apkures katlu uzstādīt Druvienas sporta zālē, savienojot to tandēmā ar jau esošo apkures katlu.”
Apkures katlu, kas kalpos kultūras nama telpu apsildei, paredzēts uzstādīt sporta zāles ēkā. Šis katls tiks savienots tandēmā ar jau esošo apkures katlu. Paredzēts sporta zāles ēkā uzstādīt jaunu granulu apkures katlu ar jaudu, kura ir ne mazāka par 69 kilovatiem. Šis katls darbosies tandēmā ar jau esošo 24 kilovatu katlu. Būvējama ir arī jauna, autonoma dūmvadu sistēma granulu katlam. Paredzēta arī siltummezgla izbūve un pieslēgums esošajai siltumtrasei. Jāveic arī kultūras nama iekšējo tīklu izbūve.
Druvienas kultūras nams ir reģionālās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet ēkā atrodas sienu gleznojumi, kam ir valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss. Ēka tika svinīgi atklāta 1982. gada 10. decembrī – liecina “Dzirksteles” arhīvs. Namu pēc arhitektes Dailas Putniņas projekta cēla vietējo – toreizējā kolhoza “Plēsums” – darbinieku spēkiem. Bet Druvienas sporta zāle atklāta 2008. gada 17. oktobrī – liecina “Dzirksteles” arhīvs. Toreiz laikraksts rakstīja: “Jaunās ēkas celtniecībai izlietoti 200 000 latu, kas katrai rajona pašvaldībai tika piešķirti novada veidošanai, kā arī pašvaldība ņēmusi aizdevumu no Valsts kases.”
FAKTS
2025. gada vasarā pašvaldībā ir vienojušies par Druvienas centrālās siltumapgādes sistēmas likvidāciju un iestāžu aprīkošanu ar lokālām apkures sistēmām. Papildus tika uzdots iztukšot kultūras nama iekšējos tīklus. Tomēr izbūvētās sistēmas veida un stāvokļa dēļ ziemā iekšējie tīkli aizsala un sistēma vairs nav lietojama. Situāciju glābjot, ziemā kultūras nama telpu apsildei, lai tādā veidā saglabātu unikālos sienu gleznojumus ēkas iekšienē, tika izmantoti elektriskie sildītāji. Pašvaldība ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi vienojās, ka kultūras namam tiks atjaunota apkures sistēma.
Avots: “Dzirksteles” arhīvs
