Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienu
datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu
svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma. Šodien Lieldienas svin
katoļi un luterāņi, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc
nedēļas – 8.aprīlī
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši
saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām
Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness
dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no
Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc
Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem
mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu
sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Evaņģēlijos stāstīts,
ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles.
Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās
nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un,
kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs
meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,”
raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās
notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās
dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās
kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas
vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus
simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja”
dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā
piektdienā ir klusējušas.
Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par
Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan
visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un
atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un
apliecināt savu ticību ar darbiem.
Katoļu baznīcās svētdienas rīta
dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē
ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz
pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties
par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot “Aleluja, Viņš ir
augšāmcēlies!”
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā
krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar
Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie
priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
