Jaunākā
“Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījuma
rezultātos redzams, ka ir vairāki jautājumi, kuros latviešu un
cittautiešu viedokļi atšķiras, – piemēram, jautājumā par to,
uz kādiem mērķiem Latvijai vajadzētu tiekties 2025. gadā,
latvieši daudz biežāk nekā cittautieši norādīja, ka vēlas
redzēt valsti ar spēcīgu latvisku identitāti. Tomēr gan
latvieši, gan cittautieši pauduši vienlīdzīgu viedokli par to,
ka nākotnē vēlētos redzēt Latviju kā ekonomiski konkurētspējīgu
valsti.
Savukārt,
vaicāti, kādas ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā,
lielākā daļa respondentu – gan latvieši, gan cittautieši – par
tādām ir atzinuši lauksaimniecību (68%) un mežsaimniecību
(52%).
Latvijas
Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts
Jānis Hermanis gan uzskata, ka vairums iedzīvotāju neizprot kopējo
ekonomikas struktūru un nozares, uz kuru rēķina varētu sasniegt
straujāku attīstību. ‘’Te būtu vērts atcerēties, ka
Latvijas iekšzemes kopproduktā nozare ‘’Lauksaimniecība,
mežsaimniecība un zivsaimniecība’’ aizņem nepilnus 4%,
savukārt līderi pēc pievienotās vērtības ir tirdzniecība,
rūpniecība un transports,’’ uzsver Hermanis.
Līdzīgi
uzskata arī Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija, norādot,
ka, spriežot pēc informācijas par nodarbināto skaitu, šīs
nozares patiešām bija nozīmīgākās Latvijā divdesmitā gadsimta
20.-30. gados. ‘’Nozares, kuru veiksmīga attīstība būs pamatā
stabilai Latvijas ilgtermiņa izaugsmei, noteikti ir nevis
tirdzniecība vai nekustamais īpašums, bet gan eksportējošās
nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība (kur, protams, iekļautas
arī pārtikas ražošana un kokapstrāde), IT, transports un citi
pakalpojumi ar eksporta potenciālu,’’ norāda ekonomiste.
Lūgti
paust viedokli par to, kas, viņuprāt, pirmām kārtām varētu
liecināt par ‘’ekonomikas izrāvienu’’ Latvijā, gan
latvieši, gan cittautieši uzskata, ka par to varētu liecināt
cilvēku labklājības uzlabošanās (50%), uzņēmējdarbības
izaugsme (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (32%). Savukārt,
vaicāti, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā
attīstītos sekmīgāk, 55% aptaujāto latviešu uzskata, ka tādā
gadījumā īpaši būtu jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji,
bet cittautieši visbiežāk (52%) uzskata, ka būtu nepieciešams
sākt ar nodokļu samazināšanu ražošanas sfēras uzņēmumiem.
Līdzīgi
kā ‘’Vai Rīga gatava?’’, kopš pievienošanās Eiropas
Savienībai sabiedrībai ik pa laikam rodas jautājums: ‘’Kad
Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?’’. Lūgti paust
viedokli par to, pēc cik gadiem Latvija sasniegs Eiropas vidējo
līmeni, tikai 1% aptaujāto uzskatīja, ka tas notiks 5 gadu laikā.
Pētījuma ietvaros aptaujātie latvieši (20%) uzskata, ka Eiropas
vidējais līmenis tiks sasniegts 16-20 gadu laikā, bet cittautieši
(26%) nav tik optimistiski – viņi uzskata, ka tas notiks vēl
vēlāk.
Vienlaikus
lūgti izvērtēt, kurās jomās Latvijai ir vislielākās iespējas
radīt pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko
valsts varētu kļūt pazīstama un bagāta, aptaujātie vienlīdz
bieži norādīja, ka tā galvenokārt varētu būt farmācija (50%).
Rīdzinieki atšķirībā no citu pilsētu iedzīvotājiem vislielāko
potenciālu saskata informācijas tehnoloģijās (40%), tikmēr
laukos dzīvojošie vislielāko potenciālu saskata ekoloģisku
produktu jomā (37%).
Par
“Baltic International Bank Latvijas barometru”:
“Baltic
International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju
noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot
pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā
aktuālas norises.
