Eiropas
Komisija (EK) nākusi klajā ar ikgadējo ziņojumu, kurā ietverts
pārskats par situāciju ceļu satiksmes drošības jomā 2017. gadā.
Pārskatā minēts, ka Latvijā ir joprojām viens no straujākajiem
ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumiem
Eiropas Savienībā (ES).
Jau
ziņots, ka 2017. gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem,
jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits – 136
cilvēki, kas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2016. gadu.
Savukārt kopš 2010. gada bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem
ir samazinājies par 38%. Šis ir viens no labākajiem rādītājiem
ES un vēl labāk sekmējies tikai divām valstīm – Grieķijai
(-41%) un Igaunijai (-39%).
Ņemot
vērā šos rezultātus, Latvija pamazām tuvojas EK 2011.gadā
izvirzītajam ambiciozajam mērķim – līdz 2050. gadam panākt, lai
uz autoceļiem nebūtu bojāgājušie (“Vision
Zero”
koncepcija). Saskaņā ar šo uzdevumu Latvijas, kā arī ES mērķis
ir līdz 2020.gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu un
turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai
2050.gadā ceļu satiksmes negadījumos nebūtu bojāgājušie.
EK
Latvijas bojāgājušo skaita samazinājumu par 38% novērtē kā
“iespaidīgu”, tomēr norāda, ka Latvijai ir jāturpina ceļu
satiksmes drošības uzlabošanas jomā iesāktais darbs, lai
pietuvotos vidējam ES bojā gājušo skaita rādītājam uz miljonu
iedzīvotāju – 49. Latvijā pērn uz ceļiem bija 70 bojāgājušo
uz miljonu iedzīvotāju un tas ir piektais augstākais rādītājs
ES. Tomēr arī tas ik gadu uzlabojas, kas 2017. gadā ļāvis
apsteigt tādas valstis kā Rumāniju (98), Bulgāriju (96),
Horvātiju (80) un Poliju (75), un esam pavisam tuvu Grieķijai un
Lietuvai, kurām bojā gājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju 2017.
gadā bija attiecīgi 69 un 67.
Eiropā
joprojām turpina saglabāties mazaizsargāto satiksmes dalībnieku
drošības problēma; arī 2017. gadā gandrīz katrs otrais (46%)
bojāgājušais ES bija mazaizsargātais satiksmes dalībnieks –
gājējs, velosipēdists vai mopēdists.
Iepriekšējos
20 gados Latvija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai ievērojami
samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, t.sk.
pilnveidojusi un nozīmīgi pastiprinājusi normatīvos aktus,
ieviesusi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, ieviesusi jaunas
satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas (stacionāros un
pārvietojamos fotoradarus), veikusi infrastruktūras uzlabojumus un
organizējusi izglītojošās drošības kampaņas. Tas viss ļāvis
uzlabot satiksmes drošības rezultātus, tomēr ir svarīgi turpināt
iesākto darbu, turpinot straujāk pietuvoties vidējiem rādītājiem
ES.
Pateicoties
satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un
uzvedību ceļu satiksmē, piemēram, drošības jostu lietotāju
skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt
alkohola reibumā esošu vadītāju izraisītajos ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar
2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.
Pērn
tika izpildīts valdības stacionāro fotoradaru uzstādīšanas
plāns 2017. gadam un šobrīd uz Latvijas ceļiem kopumā darbojās
60 stacionārie radari. Būtiski ir ātruma mērierīču tuvumā
sasniegtie satiksmes drošības rezultāti – faktiskais ceļu
satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 47%, bet par 45%
samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Līdz š.g.
beigām tiks pabeigta esošā 100 stacionāro fotoradaru uzstādīšanas
programma. Tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi 40
Valsts policijas netrafareto auto iegāde, kas jau samazinājusi
kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar
agresīviem un pārgalvīgiem šoferiem.
CSDD
turpinās veidot kampaņas par satiksmes drošības aktuālām tēmām.
Ja iepriekš CSDD uzmanību pievērsa satiksmes drošības pamata
lietām – braukšana reibumā, droša ātruma ievērošana u.c., tad
attīstoties tehnoloģijām, uzņēmums, sekojot pasaules tendencēm,
veic sabiedrības izglītošanu par mobilo ierīču bīstamību,
vadot transportlīdzekli, par autovadītāju nogurumu pie auto stūres
u.c. mūsdienu problēmām. Attiecīgi 2018.
gada CSDD satiksmes drošības kampaņu vienotā devīze ir:
“Nepārvērtē savas spējas!” gan braucot pārlieku nogurušam,
gan arī lietojot mobilās ierīces.
