Tā kā pašlaik ir liels karstums un sausums, līdz ar to mazliet labāks
gads ir mazajiem ērgļiem, jo tiek pļauta zāle un mazajiem ērgļiem ir
vieglāk dabūt barību. Aizaugušā laukā tas nevar tik labi iegūt barību kā
nopļautā.
“Visi steidz savākt sienu. Pļavas tiek intensīvi pļautas,
līdz ar to mazie ērgļi var labāk izbarot mazuļus. Tas ir pluss,” saka
ornitologs Elvijs Kantāns.
Viņš stāsta, ka palēnām sākas migrācija,
purva putni sāk vākties baros un pirmie bariņi sāk migrēt. Savukārt
mazie putni beiguši perēt, audzina mazuļus, bet daļa gan vēl perē,
piemēram, griezēm pašreiz ir otrais perējums.
Nav tāda mēneša, kad
ornitologs nesaņemtu pāris zvanus par stārķiem, jo iedzīvotāji vēlas
putnam palīdzēt, kurš kaut kādu apstākļu dēļ ir cietis. Ornitologs
skaidro, ka šajā ilglaicīgajā karstumā un sausumā, tāpat kā stipri
lietainā laikā, stārķi no sava perēkļa var izmest vājāko putnu vai arī
tas var izkrist pats.
“Cilvēki steidz glābt, bet nevajag to darīt! Tā ir
daba. Ja arī šis vārgais putns izaugs, tas būs kā bārenis un nekur
neaizlidos. Cilvēki mēdz ņemt savainotus stārķus, īpaši gados vecāki
cilvēki. Ja paņem savainotu stārķi, jārēķinās ar to, ka tas nelidos
prom, būs jāpatur pa ziemu un nākamajā gadā tas arī nelidos prom, kļūs
par mājputnu, līdz ar to tas var kļūt par apgrūtinājumu. Kamēr ir tas
mirkļa vājums, cilvēki savainoto putnu paņem, atnes mājās un viņiem
liekas, ka rūpēsies, bet, kad paiet gads vai divi, tas kļūst par
apgrūtinājumu. Stārķis kļūst drošs, un tas apdraud cilvēkus, jo var
kādam mazākam ar knābi, piemēram, iesist sejā. Stārķis ir liels plēsējs.
Ja paņem savainotu stārķi un cilvēks ir gatavs par to rūpēties desmit
vai piecpadsmit gadus, tad lai ņem,” saka ornitologs.
