Gulbenes novada domes sēdē 26.novembrī, iespējams, tiks
pieņemts lēmums par algu palielināšanu nākamgad visiem Gulbenes
novada pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem. Runa ir par
visām 14 mēnešalgu grupām. Vismazāk palielinājumu jutīs fiziskā un mazāk kvalificētā darba darītāji (1. un 2.mēnešalgu grupa), pārējām grupām mēnešalga palielināsies vidēji par 70 eiro.
Tātad 1.mēnešalgu grupā turpmāk
mēnešalgas apmērs būs 500 eiro pirms nodokļu nomaksas (kas
sakrīt ar minimālās algas apmēru valstī, sākot ar 1.janvāri),
bet 14.mēnešalgu grupā – 1891 eiro. Pašvaldības budžetā tas
papildus prasīšot 973 875 eiro, tā finanšu komitejas sēdē
19.novembrī skaidroja pašvaldības Personālvadības nodaļas
vadītāja Vita Lāčkāja. “Dzirkstelei” viņa skaidro, ka
izmaiņām jāstājas spēkā pēc darbinieku
ikgadējās novērtēšanas. “Fiziskā un fiziskā kvalificētā
darba veicējiem būtu jāveic novērtējums līdz decembra beigām,
lai, mainoties minimālajai mēnešalgai, darbiniekam būtu aktuālais
darba novērtējums, bet intelektuālā darba veicējiem viņa
novērtēšanu uzsāksim decembra beigās. Tā noslēgsies tikai
janvārī, līdz ar to intelektuālā darba veicējiem, iestāžu
vadītājiem un struktūrvienību vadītājiem atalgojums varētu
mainīties ar nākamā gada februāri,” informē V.Lāčkāja
Bija arī otrs variants
Viņa uzskatāmi pierādīja, ka
Gulbenes novadā pašvaldības darbinieku algas ne tuvu nav tik
lielas kā citviet valstī. 14 mēnešalgu grupā valstī paredzētais
atalgojuma apmērs šobrīd ir no 450 eiro līdz 2264 eiro, bet
Gulbenes novada pašvaldībā – no 450 eiro līdz 1810 eiro.
V.Lāčkāja videoprezentācijas
rādīja, ka Gulbenes novada pašvaldības struktūrās vidējā
darba samaksa – 750 eiro – ir ievērojami mazāka nekā Rīgā (957
eiro), Cēsīs (983 eiro), Madonā (874 eiro) un Alūksnē (766 eiro)
, taču lielāka nekā Balvos (667 eiro). Tajā pašā laikā
privātajā sektorā Gulbenes novadā vidējā darba samaksa (kur
nodarbināto skaits vidēji ir 50 cilvēku) – 1044 eiro (šā gada
1.ceturksnī). Tas ir vairāk nekā Cēsīs, Madonā un Alūksnē.
Jāpiebilst, ka finanšu komitejas
sēdē V.Lāčkāja piedāvāja deputātu izvēlei arī otru
variantu, kas neparedzēja pašvaldībā algas celt pilnīgi visiem
darbiniekiem. Jau šobrīd labāk atalgotie tad paliktu esošās algas
robežās, bet algas palielinājumu justu tikai darba veicēji
mēnešalgu grupā no 1. līdz 6. (pašvaldības budžetā tad
papildus būtu jāatrod tikai 518 898 eiro). Taču finanšu komitejā
līdz balsojumam par šo variantu deputāti nemaz nenonāca. Lēmums
ar balsu vairākumu tika pieņemts jau pirmajā variantā, kas paredz
algas palielināt visiem pašvaldības un tās iestāžu
darbiniekiem.
Pamatojums – valstiska pieeja algu
jautājumam
“Kā zināms, ar 1.
janvāri minimālā alga tiks palielināta uz 500 eiro, tādēļ
pirmais algas palielinājums ir šie 70 eiro, ko nosaka valsts,”
“Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Normunds
Audzišs. Viņš vērš arī uzmanību uz konkurētspējīga
atalgojuma nepieciešamību, lai novadā būtu iespējams noturēt
darbiniekus. Salīdzinājumā ar citiem novadiem, Gulbenes pašvaldībā
strādājošajiem šobrīd ir vidēji zemākais atalgojums. Viņš
norāda arī uz atšķirību atalgojumā pašvaldībā un privātajā
sektorā. “Ja šāda atšķirība pastāv, tad pašvaldībā
noturēt labus darbiniekus ir grūti un viņi var skatīties arī uz
citiem novadiem. Tur atalgojums un motivācija dažos gadījumos ir
pietiekoša,” šā gada pirmā ceturkšņa algu apmērus komentē
N.Audzišs. Viņaprāt, lai nezaudētu novadā labos darbiniekus, ir
jāturas pie “vienotas izlīdzinātas pa reģioniem atalgojumu
sistēmas”. Tomēr jāteic, ka šā gada otrajā ceturksnī
Gulbenes novadā algu apmērs ievērojami kritis esot gan pašvaldību
struktūrās, gan sabiedriskajā sektorā, gan privātajā sektorā.
“Dzirkstele” arī
vaicāja N.Audzišam, vai taisnība, ka atsevišķi pašvaldības
speciālisti, piemēram Kultūras vai Sporta pārvaldes vadītāji
(par kuru mēnešalgas palielināšanu deputāti nav nobalsojuši jau
divos piegājienos), saņem piemaksas un tādējādi viņiem tiek
samaksāts vairāk par oficiālo mēnešalgu. Novada domes
priekšsēdētājs atbild, ka regulāru ikmēneša piemaksu noteikti
nav un nemaz nevar būt. Viņš par to nav parakstījies un tas nav
nemaz iespējams saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Piemaksu
Gulbenes novada pašvaldības darbiniekam var piešķirt tikai vienu
reizi gadā līdz 30 procentu apmērā no darbinieka mēnešalgas,
turklāt saskaņā ar noteiktie kritērijiem (par papildu darbu, par
aizvietošanu, par darbu veikšanu papildus tiešajiem amata
pienākumiem).
2020.
gada 2. ceturksnī vidējās algas (bruto) salīdzinājumi novados:
Pašvaldību struktūrās
–
Alūksne – 807 eiro
Balvu novadā – 718
eiro
Cesvaines novadā –
749 eiro
Cēsu novadā – 1048
eiro
Gulbenes novadā – 682
eiro
Madonas novadā – 907
eiro
Sabiedriskajā sektorā
–
Alūksnes novadā –
816 eiro
Balvu novadā – 735
eiro
Cesvaines novadā –
749 eiro
Cēsu novadā – 1032
eiro
Gulbenes novadā – 692
eiro
Madonas novadā – 930
eiro
Privātā sektora
komersanti ar nodarbināto skaitu >=50
Alūksnes novadā –
811 eiro
Cēsu novadā – 1063
eiro
Gulbenes novadā – 994
eiro
Madonas novadā – 932
eiro
(Dati: Centrālā
statistikas pārvalde)
Kā balsosiet? To
“Dzirkstele” jautā deputātiem pirms 26.novembra domes sēdes.
Guna Pūcīte: – Es
saprotu, ka valstī ar 1.janvāri tiek palielināta minimālā alga.
Bet vai algas apmērs jāpalielina arī pārējiem? Visur to vien
dzird, ka tā darīt nevajag. Šobrīd ne. Es laikam pieturos pie tā,
kā valsts to redz, palielinot minimālo algu. Man noteikti pārmetīs.
Iespējams, ka domes sēdei apspriešanai piedāvāšu savu
lēmumprojekta variantu. Negribu piekrist pašvaldības
administrācijā izskanējušajiem argumentiem, ka privātajā
sektorā algas ir lielākas nekā pašvaldībā. Nav taisnība!
Atsevišķas algas ir lielas, bet vairumam strādājošo tās ir pat
ļoti nelielas.
Intars Liepiņš: – Man
ir savs variants, ko piedāvāt deputātiem apspriešanai novada
domes 26.novembra sēdē. Uzskatu, ka zemāk atalgoto pašvaldības
darbinieku grupām mēnešalgu vajadzētu palielināt par 80 eiro.
Vidējam posmam – par 75 eiro, bet vislabāk atalgotajiem – par
70 eiro. Prātā ir, ka novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte
Reinsone jau sen ir teikusi – algu jautājums pašvaldībā ir
jāsakārto tā, lai mazinātos nevienlīdzības plaisa starp
vislabāk un vissliktāk atalgotajiem. Taču variantā, ko
19.novembra finanšu komiteja sagatavojusi apspriešanai novada domē,
nevienlīdzības mazināšana faktiski nozīmīga piedāvājuma nav.
Arī mans piedāvātais variants ir tālu no ideālā, bet tas tomēr
iezīmētu ceļu. Sociālā nevienlīdzība ir aktuāls jautājums ne
tikai Gulbenes novada pašvaldībā, bet visā valstī. Visi par to
runā, bet neviens lāgā neko nedara. Uzskatu, ka šī ir tāda
postpadomju valstu īpatnība. Mantojums. Rietumeiropā atšķirība
atalgojumā starp priekšniekiem un padotajiem nav tik liela. Pie
mums šī atšķirība ir dramatiska. Tāpēc arī cilvēku dzīves
līmenis Gulbenes novadā un Latvijā kopumā ir tik atšķirīgs.
Valtis Krauklis: –
Valstī minimālā alga nākamgad palielinās līdz 500 eiro. Tas
skars zemāk atalgotos darbus un to veicējus. Tomēr jānovērtē
arī atbildīgos un augstāk stāvošos amatos strādājošie. Ir
tikai godīgi palielināt algu visiem pašvaldībā strādājošajiem.
Anatolijs Savickis: –
Algu jautājums pašvaldībā ir aktuāls visu laiku, tas nav
parādījies pēkšņi. Valstī tiek palielināta minimālā alga
līdz 500 eiro. Es viennozīmīgi esmu par mazo algu celšanu
pašvaldībā, taču celt varam tikai tiktāl, cik valstī tas ir
ļauts. Saskatu, ka ar to plaisa sabiedrībā pārvarēta nebūs.
Valstī būtu jādomā par tā saucamā neapliekama minimuma celšanu.
Lielās mēnešalgas saskaņā ar valstī paredzēto kārtību var
palielināt lielākā apmērā. Taču tas rada vēl lielāku
atšķirības plaisu starp mazajām un lielajām algām. Turklāt
algu palielināšana visiem manī vieš bažas par nākamā gada
budžetu. Un mazo algu saņēmējiem ienākumu apjoms nākamgad
faktiski nepalielināsies. Ir jautājums, vai viņi vispār saņem
cilvēka cienīgu atalgojumu. Ja ar to atalgojumu (minimālo algu –
red.) nevar izdzīvot, tas ir tas sāpīgākais jautājums!
