Litenietis ornitologs Elvijs Kantāns: “Lielo putnu migrācijas lidojumus mēs vēl redzēsim.”

Putni jau ir izaudzinājuši savu jauno paaudzi un taisās prom uz siltajām zemēm. Ornitologs Elvijs Kantāns no Litenes “Dzirkstelei” stāsta, ka tādi putni kā mājas strazdi, kas jau ligzdoja maija beigās, liela daļa ir prom ārpus Latvijas.

“Tagad lielākā daļa no mājas strazdiem, ko mēs varam redzēt pļavās, laukos un piemājas dārzos, ir ieceļojuši no ziemeļu puses un lēnā garā dodas uz dienvidiem. Mājas strazdi ir pirmie migranti, kas pamet Latviju. Tagad aktīvi arī norit ūdensputnu, bridējputnu, purva putnu migrācija gar jūru. Arī pie mums iekšzemē var šo to novērot gar lielajiem ezeriem un upēm, piemēram, Aiviekstes pārplūdušās pļavas, Lubāna ezers, Burtnieks. Tās ir nozīmīgākās vietas šiem putniem, kuri tur mēdz nolaisties un atpūsties, baroties,” stāsta E.Kantāns.

No mazajiem putniem – ķauķi

No mazajiem putniem tagad aktīvi pārlido cilvēkiem mazāk pazīstamie ķauķi: brūnspārnu ķauķi, melngalvas ķauķi, dārza ķauķi, gaišie ķauķi, purva ķauķi, krūma ķauķi un daudzas citas ķauķu sugas. Tie lēnā garā arī šobrīd migrē cauri Latvijai.

“Tos var novērot, bet tikai jābūt sagatavotam – ar tālskati. Speciāli nemeklējot, tos ir grūti novērot, jo šie putni nelido lielos baros. Tie visbiežāk lido pa vienam. Tagad viņi vēl izmanto barošanās iespējas un vairāk dzīvojas pa krūmiem,” saka E.Kantāns.

Viņš pats no augusta sākuma brīvos brīžos no rītiem ķer un gredzeno putnus savās mājās Litenē.

“Ir dienas, kad putni migrē vairāk un var vairāk tos noķert un apgredzenot. Piemēram, 19.augusta rītā noķēru un apgredzenoju 101 putnu. Un pa visu to dienu otrreiz nevienu no apgredzenotajiem putniem nenoķēru, tas liecina par to, ka putni lido tālāk,” saka ornitologs.

Stārķi šobrīd aktīvi barojas

Savukārt stārķiem ir pāri, kas sekmīgi ligzdojuši, bet ir arī tādi, kuri ne tik sekmīgi.

“Normāla stārķu ģimene jau ir pametusi savu ligzdu. Maza daļa stārķu, iespējams, jau ir prom, bet lielākoties tie tagad aktīvi barojas uz nokultajiem laukiem. Tagad var redzēt, ka tad, kad notiek kulšanas darbi, tad stārķiem ir lielākās dzīres. Tā ir lielāka un labāka iespēja uzbaroties pirms tālā ceļa. Domāju, ka tuvākās nedēļas vai pusotras laikā stārķi pazudīs no Latvijas. Protams, kaut kādi stārķi vēl būs manāmi augusta pašās beigās un septembrī, bet tie stārķi, ko manīsim septembra beigās, visticamāk, nekur arī nedosies un mēģinās pārziemot tepat Latvijā. Ja cilvēki stārķim palīdzēs, tad viņš pārziemos. Ja nepalīdzēs, tad stārķis var pārziemot, ja atrod kādu neaizsalušu upīti vai apmetas pie kāda atkritumu poligona. Ja putns ir puslīdz veselīgs un paēdis, tad Latvijas ziemas pārsvarā katrs putns var pārciest. Protams, ir sugas, kas Latvijas ziemā nevar izdzīvot, piemēram, krastu čurkstes vai bezdelīgas, ja vien neapmetas kādā lielākā fermā, kur ir barība. Bet domāju, ka tas tāpat šiem putniem beigtos letāli,” stāsta E.Kantāns.

Viņš arī norāda, ka lielo putnu migrācijas lidojumus mēs vēl redzēsim. Tas attiecas uz dzērvēm, gulbjiem, zosīm.

“Zosis lielā skaitā lidos pāri Latvijai oktobrī. Vairums dzērvju oktobra pirmajā nedēļā pamet Latviju. Gulbji var dzīvot līdz pat pirmajam sniegam un tad doties prom no Latvijas. Ir dzirdēts, ka cilvēki saka: ja gulbis aizlido, tad nākamajā dienā būs sniegs. Cilvēkiem jau vajag kaut kam ticēt, bet tas tā nav. Ja nu vienīgi, kad tas nejauši sakrīt. Pēc putniem nevar tā pareģot norises dabā un laika apstākļus,” uzskata E.Kantāns.