Katru nedēļu glābēji dodas dzēst ugunsgrēkus, kas izceļas neskārtotas
apkures dēļ. Pagājušajā nedēļā dega sodrēji Rankā, bet Gulbenē pie
dzīvojamās ēkas katlumāja.
“Šobrīd aktuāli ir ar dūmvadiem saistītie
ugunsgrēki. Katrs šāds gadījums ir individuāls. Ir vainojama pašu
iedzīvotāju nolaidība, jo viņi nav parūpējušies, lai dūmvadi tiktu
laikus iztīrīti. Ja pašiem nav īsti skaidrs, kā to izdarīt, talkā nav
aicināts arī neviens kompetentāks cilvēks, kurš varētu izstāstīt un
praktiski parādīt, kā to darīt. Ir gadījumi, kad ugunsgrēks izcēlies,
nepareizi veicot izbūves darbus. Piemēram, netiek ievēroti noteiktie
attālumi līdz degošajām konstrukcijām. Jāņem vērā arī dūmvadu
nolietojums, tāpēc tie ir jāremontē vai ir nepieciešama pilnīga to
nomaiņa. Ja absolūti nekas netiek darīts, tad degšanas procesa radītās
sekas var būt ļoti nevēlamas. Nozīme ir arī kurināmajam materiālam, kas
tiek izmantots telpu apsildei. Vēlams ir izmantot sausu, nevis mitru
malku,” situāciju raksturo Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta
Vidzemes reģiona Gulbenes daļas komandieris Raivis Pužulis.
Viņš
norāda, ka dūmvadus vajadzētu tīrīt divas reizes gadā – pirms apkures
sezonas uzsākšanas, kā arī apkures sezonas laikā, kad krāsns jau kādu
laiku ir kurināta, lai pārliecinātos par apkures sistēmas drošību. Ja ir
nepieciešams, tad dūmvadi jātīra arī otru reizi.
Sertificēts
skursteņslauķis Raitis Zariņš, kurš pakalpojumu sniedz gan Alūksnes,
gan Gulbenes novadā, viņam ir arī noslēgts līgums ar SIA “Gulbenes
nami”, cilvēkus dala vairākās kategorijās.
“Ir tantes, kuras gadu no
gada mājās tīra dūmvadus un, nedod, Dievs, ja viņas to nav izdarījušas,
tad baidās pat kurināt krāsni vai plīti. Ir cilvēki, kas sagaida
momentu, kad vairs nevar kurināt, tad izsauc skursteņslauķi, paskatās,
kā viņš strādā, tad rēķina, vai izdevīgāk ir dūmvadus tīrīt katru gadu,
vai reizi piecos gados. Ja visu dara atbilstoši likumam, tad obligāti
reizi piecos gados sertificētam skursteņslauķim ir jāapseko dūmvadu un
ventilācijas kanālu tehniskais stāvoklis daudzdzīvokļu namos. Privātajās
mājās, ja tai ir viens īpašnieks, tas nav aktuāli. Viņš to var darīt
savai drošībai. Problēmu nav tad, ja onkulis, kurš dzīvo savā lauku
mājā, pats labi zina, kā tīrāms dūmvads. Problēmas sākas tad, kad viņa
vairs nav. Arī kurināšanas princips ir mainījies. Agrāk lauku mājā plīts
tika kurināta visu dienu, tāpēc arī skurstenis visu laiku bija silts.
Tagad plīti iekurina no rīta un varbūt arī vakarā. Tās ir pāris stundas
diennaktī. Skursteņa ķieģeļi paliek vecāki, netur siltumu, ēkas bēniņi
ir auksti, skurstenis sāk tecēt, tajā parādās caurumi un sākas
problēmas. Ja saimnieki redz, ka skurstenis tek, tā ir norāde, ka
skursteņa kanālā ir vēsas dūmgāzes, jo ķieģeļi ir nolietojušies un netur
siltumu. Tas var būt bīstami,” skaidro R.Zariņš.
Otru
būtisku faktu R.Pužulis uzskata tos negadījumus, kad ugunsgrēks izceļas
paša cilvēka nevērības dēļ, piemēram, atstājot bez uzraudzības degošu
sveci, aizmiegot gultā ar degošu cigareti un tamlīdzīgi. Tiesa, Gulbenes
novadā šādi gadījumi neesot raksturīgi.
“Lai tas nenotiktu, ir būtiski
ierīkot autonomos dūmu detektorus. Aizvakar nepatīkams gadījums,
piemēram, bija Daugavpilī, kur dega dzīvoklis daudzstāvu mājas septītajā
stāvā, kur izdega ne tikai dzīvoklis, bet bija arī divi bojāgājušie. Ja
būtu bijis dūmu detektors, mūsu dienests uzreiz tiktu informēts par
degšanu un nebūtu letālo seku. Tieši tāpēc arī jaunajos Ugunsdrošības
noteikumos ir iestrādāts, ka katram mājokļa īpašniekam būs pienākums
uzstādīt dūmu detektoru līdz 2020.gadam. Te daudz kas būs atkarīgs no
katra cilvēka, kā viņš rūpējas par savu dzīvību un īpašumu,“ uzskata
R.Pužulis.
Fakti
◆ Apkopjot statistiku, kad uz
notikuma vietu devušies Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji, liecina ,
ka 2015. un 2016.gadā to skaits bijis līdzīgs. Attiecīgi 189 un 188
notikumi.
◆ 2015.gadā kopumā bijuši 64 ugunsgrēki. Starp tiem 60
kūlas, 1 meža ugunsgrēks. 14 maldinājumi, 50 glābšanas darbi, 5 cilvēku
glābšanas, 15 gadījumos sniegta tehniskā palīdzība.
◆ 2016.gadā kopumā bijuši 65
ugunsgrēki, starp tiem 49 kūlas, 5 meža ugunsgrēki. 6 maldinājumi, 63
glābšanas darbi, 14 cilvēku glābšanas, 18 gadījumos sniegta tehniskā
palīdzība.
