Diāna Odumiņa
Vasaras peldes sezona Gulbenes melnajam gulbim Heinriham nu ir galā. Uz visiem laikiem. 5.oktobrī aptuveni pulksten 12.00 putna aprūpētāja Anda nāca viņu barot uz Spārītes parku, līdzi nesot salātu galvas. Skatījās, ka nekur nemana Heinrihu peldam. Un atrada gulbi guļam uz saliņas šaipus sētas bez dzīvības pazīmēm. Ar pārkostu kaklu. Visapkārt gulbja dūnas. Pēc tām arī var sazīmēt ceļu, kā putns sakampts viņa teritorijā aiz sētas, tad pa apakšu izvilkts ārā un atstāts uz saliņas.
“Kad man piezvanīja Anda un pateica, ka ir notikusi tāda nelaime, es braucu uz parku un raudāju. Tomēr no 2015.gada katru vasaru Heinrihs ir peldējis mūsu Spārītes parkā, bet ziemā radām viņam drošu mītni telpās. Katru pavasari viņš atgriezās savā parkā,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure. Gulbi uz saliņas viņa 5.oktobrī īsi pēc pulksten 12.00 jau redzēja ar sastinguma pazīmēm un aukstu. Vairāk lasi 6.oktobra “Dzirkstelē”.
Cik skumji, asaras birst. Mīļais gulbītis…
Nekā pārsteidzoša – dabas likumi, izdzīvo spēcīgākais. Lapsa vai cits zvērs, un tas ir normāli! Nenormāli bija būt vientuļam gulbim,atstājot dzīvot bez otras puses,jo melnie gulbji dzīvo pāros. Mācieties no Cēsīm!
Tā noteikti nav lapsa vai kāds cits meža dzīvnieks. Tie medī lai ēstu. Gan jau kāda umņika suns…
Skumjš stāsta par melno gulbi Heinrihu nobeigums….🥺 Cerams viņsaulē satiks savu sen aizgājušo draudzeni.
Nē mans gūlbis:(
Ko rāda kameras?
Protams, žēl … Un tomēr – kurš pateiks, kā viņam labāk – dzīvot vienatnē kā notiesātam un iežogotam vai tagad, kad ciešanas ir pagātnē?…
Kameras rāda kā trīs meža zvēri plāno heinriha pārmācīšanu, jo viņš bija zaudējis kāršu spēlē.
Itkā esot arī audio ieraksts
Ļoti skumji ka tā beidzās mūsu iemīļotā melnā Gulbja Henrika liktenis.
Skumji. Gulbim vispār ir daudz spēka. Domāju, ka daudz nospēlēja fakts, ka kāds stulbenis gulbi ar nepiemērotu pārtiku bija pabarojis un tas bija savārdzis, nespējot vairs cīnīties pilnvērtīgi ar plēsēju.
KĀPĒC vietā, kas patiesībā ir mežs, bija jāievieš šie skaistie putni, kurus tur lēnām nomocīja neviena nepieskatītus? Nožēlojami. Ceru, kāds par to atbild, par šo vājprātīgo ideju. Cēsīs putni ir uzpasēti, pasargāti, aprūpēti. KURAM STULBENIM radās ideja, ka Gulbenes mežā vajag pieradinātus gulbjus ar apgrieztiem spārniem???
Vairs nebūs jāskatās, kā putns tiek mocīts. Dārgie dabas draugi, jūs esat nežēlīgi. Spgriesti spārni, pa ziemu kūtī. Drausmas.
Jāsaka liels paldies Stepanovam, jo bez viņa šis skaistulis nemaz nebūtu bijis pie mums.
Skumji! Uz galvošanu, vainīgs suns. Daudzi taču savus mīluļus tur vadā un atļauj skraidīt bez pavadas. Vai kameras nav ieslēgtas un neko nerāda, vai viņas tikai skaitās skaistumam?
Tam sunim bija divas kājas.
Būs kāds no tiem jaukajiem, pūkainajiem zvēriņiem, kas izsūc asinis, bet gaļu neēd.
Notikums skumīgs, bet vēl skumīgāk ir, kā daža Dzirksteles pārstāve izturas pret latviešu valodu. Genriks viņai, redzējies.
Tik skumji beidzies Heinriha dzīves stāsts…
Visiem spriedelētājiem atgādināšu, ka gulbi uzdāvināja Cēsu pašvaldība, neviens viņu te speciāli neņēma kā citi saka “mocīt” (droši vien savu pirkstu tur pielika izbijusi tūrisma darbone).
Paldies tiem cilvēkiem, kas šo gadu laikā pieskatīja Heinrihu un rūpējās par viņu.
Interesanti, kam bija jārūpējas par to, lai gulbis atrastos drošībā?- kā redzams, sēta bija bojāta, nekvalitatīvi pielāpīta ar plastmasas sietu, bet bija lieli caurumi! Tātad kāds bijis rupji nolaidīgs!
Vai nav jau par daudz lapsu Gulbenē? Cilvēks ne kaķīti vairs nevar atļauties mājās, jo izdzīvo tikai rūdītie, vecie klaidoņi.
Žēl smukā Gulbīša!
Bija kolosāli, ka parkā bija gulbītis, viņš bija kā Gulbenes simbols.
Ideja par Gulbi parkā bija laba, vienkārši vajadzēja ļoti cītīgāk uzraudzīt nožogojumu, lai netiek nekādi dzīvnieki iekšā un viss būtu ok. Kā arī ieskaidrot cilvēkiem, ka ar maizi gulbi barot NEDRĪKST.
Ja ir putns( gulbis) par viņu ir jārūpējas. Žēl, ka mūsu pilsētā notikusi tāda nolaidība.
Beidzot putniņa mocības ir beigušās,tajā tumšajā,drūmajā parkā eksistējot.
Putns vairs nemocīsies ar apgrieztiem spārniem. Cik šausmīgi bija noskatīties ka viņš viens palika un nespēja nekur aizlidot. Kāpēc vispār ir tāds sadisms pret dzīvu būtni, nogriezt spārnus un sēdi vienā dīķī. Šausmīgi. Kur visi dzīvnieku un putnu mīļi?
Nekad, nekad, dzīvniekus nevajag ņemt sliktiem cilvēkiem! Žēl putna, bet nu viņa mokas vientulībā, koncentrācijas
nometnē, aiz žoga, beigušās.
Kad mans bērns bija vēl maziņš, mums ļoti patika abām iet uz parku un skatīties abus gulbīšus . Meita saplūca pieneņu lapas un metām pāri žogam. Dažreiz nesām arī kāpostlapas. Palikušas skaistas un mīļas atmiņas par cēlo gulbju pāri. Bet pēc tam bija ļoti žēl, ka notika nelaime ar Marisu, jo varēja redzēt, cik ļoti Henrihs mainījās un pārdzīvoja. Katru reizi, apmeklējot Spārītes parku, bija žēl noskatīties un nabaga nelaimīgo putnu. Šobrīd ir skumji, ka skaisto putnu dzīves ir beigušās šādi.
Kur var būt pasaulē tik cietsirdīgi cilvēki,- kā gulbītim spārnus apgriezt,- nu tad grieziet savas galvas sev nost,- būs vairāk labuma.Saldu dusu gulbītim.
Tur tak kameras bij un neviens neko neredzeja?