Visā valsts teritorijā kopš 1.maija ir noteikts ugunsnedrošais laika
posms, paredzot virkni drošības nosacījumu, kas šajā laikā jāievēro gan
meža īpašniekiem, gan jebkuram meža apmeklētājam. Sāksies dežūras arī
visos Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā izvietotajos 19
ugunsnovērošanas torņos.
“Uzturoties mežos un purvos, aizliegts
nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus.
Aizliegts bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo
struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu. Mežā aizliegts
dedzināt atkritumus, ciršanas atliekas un kurināt ugunskurus, braukt ar
mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu ārpus ceļa, kā arī veikt jebkuru
citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku,” atgādina Ziemeļaustrumu
virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs.
Meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti
no sagāztajiem kokiem un krūmiem, kas ugunsgrēka gadījumā liegtu
ugunsdzēsības tehnikai brīvi pārvietoties.
“Meža īpašnieku pienākums
ir veikt arī meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka
likvidācijas, lai novērstu ugunsgrēka atkārtotu izcelšanos. Ja ir
novēroti aizdomīgi meža ugunsgrēka dūmi, zvaniet Ziemeļaustrumu
virsmežniecības operatīvajam dežurantam pa tālruni 64471052, 28314010
vai 112. Jo ātrāk notikuma vietā ieradīsies ugunsdzēsēji un uzsāks
dzēšanu, jo ātrāk tas tiks likvidēts un degšanas nodarītais postījums
būs mazāks,” norāda P.Drozdovs.
Ziemeļaustrumu virsmežniecībā ir
apkopoti dati par iepriekšējos gados reģistrētajiem meža ugunsgrēkiem.
2016.gadā visā virsmežniecības teritorijā notikuši 19 meža ugunsgrēki ar
kopējo platību 15,05 hektāri. Starp tiem pieci ugunsgrēki bijuši valsts
mežos, četrpadsmit – privātajos mežos. Valsts mežos izdeguši 1,23
hektāri, privātajos – 13,82 hektāri. Salīdzinot ar 2015.gadu, ugunsgrēku
skaits ir palielinājies nedaudz. 2015.gadā reģistrēti 16 ugunsgrēki.
Kopējā izdegusī platība – 2,41 hektārs. 2014.gadā – 29 meža ugunsgrēki.
Izdegusī kopējā platība – 21,21 hektārs.
“Viss ir atkarīgs no
meteoroloģiskajiem laikapstākļiem. Vislielākais meža ugunsgrēku skaits
ir pavasarī, kad cilvēki sāk dedzināt kūlu. Nākamais aktīvais ugunsgrēku
periods ir vasaras vidus, kad mežos sākas ogošanas sezona. Kopš 1.maija
bez saskaņošanas ar mums lūgums nededzināt zarus, ja tiek veikti kaut
kādi sakopšanas darbi, jo no novērošanas torņiem ir grūti pateikt, vai
dedzināšana notiek pie mājas vai deg mežs. No torņa redz tikai dūmus,
tāpēc sūtām cilvēkus noskaidrot degšanas iemeslu,” stāsta P.Drozdovs.
