Inita Savicka
Arī Gulbenes novadā sēņu sezona rit pilnā sparā. Pagājušas nedēļas nogalē, piemēram, Kaļņa ezera apkārtnes mežos sēņotāju bija ļoti daudz. Tur, kur ir bijušas stiprākas lietusgāzes, tur arī sēnes ir, citviet – ne tik ļoti.
Diemžēl pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu slimnīcā miris cilvēks, kurš bija saindējies, apēdot zaļo mušmiri. Kā nesajaukt sēnes, “Dzirkstele” jautāja mikoloģei Initai Dānielei, kura uzsver, ka ēst var tikai tās sēnes, kuras pilnīgi droši pazīst.
“Nevar skatīties tikai pēc krāsas – redz, cik skaista zaļa sēnīte, un mušmires taču ir tikai sarkanas, tāpēc ēdīšu tik nost. Ja cilvēks nezina, kādas mušmirei ir pazīmes, tad viņam jāiet uz lielveikalu. Kaut kas ir jāzina, ja iet uz mežu. Tas nav mans teiciens, bet tviterī bija tāds teiciens: ja tev ir jautājums, vai šī sēne ir ēdama, tad viņa nav ēdama. Konkrēti šim cilvēkam tā sēne nav ēdama, jo viņš to nepazīst. Un pilnīgi veltīgi ir likt kaut kur bildes un prasīt, vai šī sēne ir ēdama. Ja sēni pazīsti, tad jau zini, vai tā ir ēdama, un nevienam nav jājautā. Pazīsti tikai gailenes? Ēd tikai gailenes! Pazīsti arī baravikas, ēd arī baravikas! Ar sēnēm nevar jokot! Un jociņi par to, ka es ēdu un esmu vēl dzīvs, ir nevietā, jo daži tomēr vairs nav dzīvi. Zaļo mušmiru šogad ir ļoti daudz. Tur, kur esam braukuši un kur tik ir kādi ozoli, tur ir arī zaļās mušmires,” stāsta mikoloģe.
Viņa arī atgādina, ka nedrīkst lietot uzturā vecas sēnes.
“Cik ilgi gaļu tur neapstrādātu siltā vietā? Tāpat arī ar sēnēm – bojājas. Sēnes arī nav tā lieta, bez kuras nevar iztikt. Nevajag tās ēst rītā un vakarā un spaiņiem sālīt. Sēnes ir kā piedeva, lai dažādotu ēdienkarti. Kam vajadzīgi milzu kalni, spaiņi, kastes pilnas? Nu ja tirgo, tad citādi. Bet arī ar sēņu pirkšanu jābūt uzmanīgiem. Cik esat pārliecināts, vai tas pārdevējs pazīst sēnes, kuras pārdod? Mums pagaidām nav tādas iespējas – sertificēt sēņu pārdevējus, kuri drīkst vākt un pārdot. Jūs jau nezināt, kur sēnes vāktas un cik ilgi tās uzglabātas. Nav galvenais sēnes tikai ēst. Fotografējiet, vērojiet! Ir jau teiciens: latvieši – sēņotāju tauta, bet vajag domāt līdzi,” uzsver I.Dāniele.
