Militāra iebrukuma gadījumā Gulbenes novada pašvaldībai ir rīcības plāns, bet cik kvalitatīvs?

Andis Caunītis uzskata: ne visu stratēģiski svarīgo informāciju vajag apspriest publiski

Militāra apdraudējuma gadījumā civilā aizsardzība pašvaldībās ir ne līdz galam skaidra – tā konstatējuši Latvijas televīzijas raidījuma “De Facto” veidotāji. Raidījumā 14.aprīlī izskanēja, ka astoņām Latvijas pašvaldībām civilās aizsardzības plānā vēl nav izstrādāta rīcības sadaļa militāra apdraudējuma gadījumā. Starp šīm pašvaldībām tika nosaukts arī Gulbenes novads.

Šo informāciju “Dzirkstelei” noraida Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Plāna aktualizācija esot notikusi. A.Caunītis skaidro, ka aktualizētajai sadaļai ne visa tur iekļautā informācija ir publiska. “Ir tāda infrastruktūra, par kuru nevajadzētu daudz runāt un apspriest (publiski – red.), jo tā ir informācija, kura interesē ne tikai mūs pašus pie “X stundas” vai krīzes situācijas,” saka A.Caunītis.

Novads – viena no 11 austrumu pierobežas pašvaldībām

Saruna par austrumu pierobežas pašvaldību civilās aizsardzības aktualizētajiem plāniem un sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) militāra apdraudējuma gadījumā bija arī 19.aprīlī Rēzeknē notikušajā militārās padomes izbraukuma sēdē, kuru bija sasaucis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pieaicinot klāt arī 11 pašvaldību vadītājus. Starp viņiem bija arī A.Caunītis. Šī neesot pirmā reize, kad pašvaldību vadītāji tiek aicināti piedalīties militārās padomes sēdē. Iepriekšējā kopā pulcēšanās bijusi pirms kāda laika Rīgā. “Jo vairāk mēs savā starpā komunicējam, jo vairāk izskaidrojam, jo informācija ir pilnīgāka,” saka A.Caunītis.

Viņš informē, ka 9.maijā E.Rinkēvičs plāno apmeklēt Gulbeni, paredzams, ka iedzīvotājiem būs iespēja satikt Valsts prezidentu.

Tikšanās Rēzeknē bijusi vērtīga, veidojot lielāku izpratni par civilās aizsardzības plānošanu valsts un pašvaldību līmenī. “Tas ir tāpat kā būvējot tiltu no diviem krastiem. Plāniem vajadzētu saiet kopā. Ja nesaiet, tad tad mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs. Tāpēc ir svarīgi par to runāt. Par niansēm,” saka A.Caunītis.

Tikšanās laikā Rēzeknē uz militārās padomes sēdi uzaicināto pašvaldību vadītājiem bija iespēja uzklausīt NBS rīcības plānus valsts teritorijas un iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanai no “pirmā centimetra”. NBS šobrīd palīdz austrumu robežas žoga izbūvē, atbalstu drošībai sniedz arī aptuveni 3000 NATO valstu karavīri. “Valsts militārai aizsardzībai austrumu pierobežā ir jāsniedz ne tikai drošība iedzīvotājos, bet arī pārliecība par drošu vidi reģiona ekonomiskajai attīstībai,” tikšanās laikā uzsvēris ir E.Rinkēvičs, par ko liecina Valsts prezidenta interneta vietnē publiskotais.

A.Caunītis saka, ka, aktualizējot Gulbenes novada civilās aizsardzības plānu, bijušas grūtības pašvaldības vajadzībām iegūt nepieciešamo informāciju saistībā ar rīcību militāras krīzes situācijā. Tā ir informācija par personām, kurām ir šaujamieroču glabāšanas atļaujas, informācija par personām ar medicīnisko izglītību. Šajā sakarā aktuāls ir jautājums par pašvaldības vadītāja pielaidi informācijai, kura ne visiem ir pieejama. “Vajadzīga ir pieeja informācijai tik tālu, cik tas ir nepieciešams darbam,” skaidro A.Caunītis. Par to arī runājis E.Rinkēvičs, norādot, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā, kas paredz arī pielaides noteiktiem pašvaldību vadītājiem.

Civilās aizsardzības plāna aktualizācijai pirkts ārpakalpojums

Nesen ir papildināts un aktualizēts Gulbenes novada pašvaldības esošais civilās aizsardzības plāns. Kā pārliecinājās “Dzirkstele”, pagājušā gada beigās pašvaldība tirgus izpētes ceļā izvēlējās izstrādātāju civilās aizsardzības plānam tieši sadaļā par rīcību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Šā pasūtījuma veik-
šanai no pašvaldības budžeta bija paredzēts atvēlēt 3000 eiro bez PVN – liecina pašvaldības publiskotā informācija.

Pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītāja Ligita Gāgane “Dzirksteli” informē, ka tirgus izpētes rezultātā pašvaldība sava civilās aizsardzības plāna aktualizāciju uzticēja Rīgas SIA “Grif ” par 2450 eiro līgumcenu bez PVN. “Lursoft” datos gan par šo firmu lasāms, ka tās pamata darbība ir apavu un apģērbu tirdzniecība. Uzņēmuma valdes loceklis un patiesā labuma guvējs Aleksandrs Grigorjevs darbojas arī Darba aizsardzības kompetento institūciju biedrībā, kuras mērķis ir izglītošana par aktualitātēm darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā. Pagājušajā gadā SIA “Grif ” apgrozījums bijis vairāk nekā 7,6 miljoni eiro un gūta peļņa.

Neko par SIA “Grif ” nav dzirdējis Vijārs Griķis, kurš ir novada civilās aizsardzības komisijas loceklis un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs.

“Dzirkstelei” viņš saka, ka pirmais papildinājums civilās aizsardzības plānam vispār bijis nederīgs, par ko gan viņš, gan kolēģis no Valsts policijas arī atklāti pateikuši. “Mēs sacījām, ka šādam plānam nepiekrītam, jo tas ir pavirši izstrādāts,” stāsta V.Griķis. Viņš saka – tālāk šajā sakarā bija jārīkojas atbildīgajai amatpersonai. Šajā gadījumā – A.Caunītim, ar kura parakstu aktualizētais civilās aizsardzības plāns iegūst likumīgu spēku.

Joprojām atklāts par iedzīvotāju rīcību krīzes situācijā

Runājot par to, kas būtu šajā sakarā pats galvenais, kas jāatceras iedzīvotājiem militārās krīzes gadījumā, A.Caunītis saka: “Kad atskan trauksmes sirēna, nevajag nekur skriet, jo tā var nonākt vietā, kur ir lielāka bīstamība. Vajag nogaidīt. Ir jāsaņem skaidra informācija, kas ir noticis un kas ir jādara.”

V.Griķis saka – viņš var atkārtot tikai to, ko visu laiku jau ir uzsvēris. Cilvēku dzīvesvietās jābūt pagrabiem, kurus var piemērot par patvertnēm. Ja šodien tiek realizēts kādas dzīvojamās mājas renovācijas projekts, ir jāietver pagraba pielāgošana cilvēkiem izmantošanai ārkārtas situācijā. Pēc V.Griķa domām, šajā nolūkā varētu tikt izvērtēta iespēja par valsts finansiālo atbalstu.

Militāras krīzes situācijā 72 stundas jeb trīs diennaktis ir minimālais periods, kura laikā iedzīvotājiem pašiem būtu jāspēj sevi nodrošināt līdz brīdim, kad atbildīgie dienesti spēj kontrolēt situāciju un sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību – par to vēstī Aizsardzības ministrijas izdotais buklets. Te ir runa par tā saucamās izdzīvošanas somas sagatavošanu ar ūdens, medikamentu, uztura krājumiem, jābūt uzlādētam tālrunim. Svarīgi būt saziņā ar kaimiņiem. Norādīts arī, ka bērniem ir jāzina, kāda ir Latvijas armijas karavīru, robežsargu, zemessargu, policistu forma, lai prastu atpazīt. Bērniem jāmāca arī nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību šādā formā tērptajiem.

Publiskas ir sešas lappuses ar pašvaldības rīcības plānu kara apstākļos

Gulbenes novada pašvaldībai ir civilās aizsardzības plāns uz 247 lappusēm, kuru ikviens var aplūkot pašvaldības interneta vietnē “gulbene.lv”.

Šajā plānā (publiski pieejamajā variantā) pašvaldības rīcībai kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā ir atvēlētas sešas lappuses. Norādīti iespējamie militārās agresijas veidi: hibrīdapdraudējums un militārs iebrukums. Uzskaitīti pavisam 13 uzdevumi, kas militāras krīzes situācijā ir jāveic pašvaldības civilās aizsardzības komisijai. Norādīts, ka kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldību rīcību valsts un reģionāla mērogā koordinē civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs, kuru izveido Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Savukārt pašvaldības civilās aizsardzības komisijas galvenie pienākumi ir iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšana un atbalsta sniegšana valsts aizsardzības sistēmai.

Par Gulbenes novada civilās aizsardzības komisiju

● Gulbenes novada pašvaldības civilās aizsardzības komisijā ir 16 cilvēki, kuri pārstāv valsts iestādes un uzņēmumus, pašvaldību un vietējo sabiedrību. Komisiju vada novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis. Viņa prombūtnē viņa vietnieki ir Gatis Gutāns vai Dace Ilva, kuri abi ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norīkotas amatpersonas. Komisijas sastāvā vēl ir Valda Gibala-Lesiņa, Jānis Naglis, Vladimirs Bistrovs, Sigita Drubiņa, Indra Tomiņa, Aija Supe, Gints Āboliņš, Iveta Zurkova, Kristaps Dauksts, Guntis Karps, Jana Igaviņa, Vijārs Griķis, Pēteris Drozdovs. Komisijas darbu fiksē sekretāre Vita Baškere.

● Civilās aizsardzības komisija strādā saskaņā ar nolikumu, kas apstiprināts 2023.gada 26.janvārī.

AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA

Par Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju

● Spēkā kopš 2024.gada 15.janvāra.

● Papildināta ir informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu uz evakuācijas punktiem. Saskaņā ar plānu evakuācijas punkts ir droša un ērti pieejama vieta (telpas ēkā vai norobežota teritorija atklātā vietā), kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir īpaši izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā.

● Precizēta informācija par iedzīvotāju apziņošanas kārtību. Norādīts, ka iedzīvotāji varēs saņemt informāciju par katastrofu vai to draudiem, rīcību un veicamajiem pasākumiem šādos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos: “Latvijas Radio 1”, “Latvijas Radio 2”, “Latvijas Radio 3”, “Latvijas Radio 4”, “Latvijas Radio 5”, “Latvijas Radio 6” (“Radio Naba”); “Latvijas Televīzijas” LTV 1 un LTV 7 kanāli.

AVOTS: IEKŠLIETU MINISTRIJA

Informēs tāpat kā miera apstākļos

Pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa, kura veido pašvaldības informatīvo izdevumu “Gulbenes Novada Ziņas”, stāsta: “Kara apstākļos pašvaldības informatīvais izdevums iedzīvotājus informēs tāpat kā miera apstākļos – mainīsies izdevuma formāts un, protams, saturs, kā arī izplatīšanas kārtība (ne vairs norādītajās vietās pagastos, bet tieši uz mājsaimniecībām – tas būs atkarīgs no tā brīža situācijas un pakalpojumu pieejamības, piemēram, drukāšana Rīgā vai pavairošana uz vietas). Vēl viens faktors – kādi būs pieejamie resursi: elektroenerģija, degviela, transports, cilvēkresursi. Otrs faktors – reālās situācijas prioritātes, karadarbības raksturs, kopējie procesi valstī, pasaulē. Strādāsim tik ilgi, cik būs iespējams.”

AVOTS: VARAM TĪMEKĻVIETNE; GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.