Dati un prakse liecina, ka atkritumus šķiro tur, kur infrastruktūra ir iedzīvotājiem pieejama un ērta.
Labas šķirošanas iespējas Gulbenes novada pagastos nodrošina 32 un pilsētā – 28 atkritumu šķirošanas punkti.
“Ir
noteiktas dienas šķiroto atkritumu konteineru izvešanai: PET un kartonu
izved katru trešdienu, stiklu – katra mēneša otrajā ceturtdienā. Tad
konteinerus ved no visiem pagastu un pilsētas punktiem. Diemžēl regulāri
ir pārpildīti konteineri, kas atrodas laukumos, pie kuriem ir viegli
piebraukt. Kopumā tomēr var secināt, ka situācija pamazām uzlabojas, jo
kādreiz konteinerus vajadzēja tukšot reizi mēnesī, tad – reizi trijās
nedēļās, bet tagad tas tiek darīts vēl biežāk,” salīdzina SIA
“Pilsētvides serviss” Gulbenes filiāles vadītāja Marina Afanasjeva.
Akciju
sabiedrības “Latvijas zaļais punkts” un pētījumu centra “SKDS” veiktā
pētījuma dati liecina, ka Latvijā atkritumus šķiro gandrīz puse jeb 45 %
iedzīvotāju. M.Afanasjeva apšauba šo datu ticamību. Vismaz Gulbenē,
viņasprāt, nav tā, ka atkritumus šķiro apmēram puse iedzīvotāju. Tiesa,
situācija acīmredzot ir labāka nekā Rīgā, kur trūkst iespējas šķirot
atkritumus.
“Pilsētā atkritumu šķirošanas konteineru laukumi tika
izveidoti, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, tāpēc to ir pietiekami daudz.
Diemžēl daudzi joprojām neprot pareizi šķirot atkritumus. Vajadzētu
vēlreiz rūpīgi iepazīties ar informāciju Gulbenes novada domes
mājaslapā, lai saprastu, ka nedrīkst slapjus, izmirkušus papīrus mest
konteinerā, kas paredzēts kartonam. Tādu papīru nevar pārstrādāt, tāpēc
sabojāts ir viss konteinera saturs,” skaidro M.Afanasjeva.
Viņa norāda,
ka diezgan bieži gadās secināt – daudzi cītīgi šķiro atkritumus, bet tad
viens izber konteinerā nešķirotos sadzīves atkritumus. Tiesa,
daudzdzīvokļu māju virtuves ir ļoti šauras. Tajās grūti šķirot
atkritumus, tomēr nav arī neiespējami atrast veidu, kā to darīt. M.Afanasjeva pieļauj, ka joprojām daudzi atkritumus uztver nevis kā
vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu.
