Šobrīd Gulbenes novadā ir tikai trīs sociālās mājas, kas atrodas
pašvaldības īpašumā. Tās visas ir pilsētā. Novada domes jurists Sandis
Sīmanis uzskata, ka novadā vēl papildus ir nepieciešamas pašvaldības
veidotas sociālās mājas vai vismaz sociālie dzīvokļi.
Šādās mājās
vai dzīvokļos izmaksas apmaksā gan valsts un pašvaldība, gan paši
īrnieki. Šī tēma tika aktualizēta kādā no novada domes sēdēm, noklausoties
S.Sīmaņa informāciju par parādu piedziņu. Jurists pauž, ka
situācija nav bezcerīga, pie tās ir jāstrādā.
Komunālo maksājumu
parādnieku lielāko skaitu veidojot tieši trūcīgās un mazturīgās
personas, kurām ir finanšu problēmas. Civilprocesa likuma norma liedz
piedziņu vērst pret personu, kura saņem minimālo algu.
“Sociālie
dzīvokļi ir viens no risinājumiem,” saka S.Sīmanis. Palīdzība dzīvokļu
jautājumu risināšanā noteiktam iedzīvotāju lokam ir būtisks pašvaldības
pienākums.
“Jautājums, cik no novadā esošajiem pašvaldības
dzīvokļiem mums ir nepieciešami?” jautā Stradu pagasta pārvaldes
vadītājs Juris Duļbinskis. Viņš pauda, ka 70 procenti pašvaldības
dzīvokļu ir tādi, kurus nevar uzskatīt par sociālajiem dzīvokļiem. Tie
lielākoties ir no padomju laikiem mantoti labiekārtoti dzīvokļi, kurus
kaut kādu iemeslu dēļ neviens nav nopircis. Izīrējot krājas parādi, jo
sociālo funkciju veikšanai šis dzīvojamais fonds nav īpaši piemērots.
Tāpēc, pēc J.Duļbinska domām, ir jāizstrādā metodika, kā tikt vaļā no
dzīvokļiem, kuri nav piemēroti cilvēkiem ar zemu maksātspēju. Viens no
variantiem ir piedāvāt tiem īrniekiem, kuri vēlas, iegādāties īrētos
dzīvokļus. Taču tādā gadījumā no cenas ir jāizņem tas ieguldījums, kuru
īrnieks jau veicis, saviem spēkiem un līdzekļiem labiekārtojot mājokli.
Novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale
pauž, ka šis ieguldījums tiek ņemts vērā jau tagad, ja vien īrnieks spēj
ar maksājumu čekiem, tāmēm, līgumiem pierādīt savas izmaksas.
