Vēl nesen Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu starp
pameža kokiem un krūmājiem pat zinātājiem bija grūti pamanīt. Virs koku
galotnēm bija redzams tikai zvanu tornis. Taču pēc pēdējās talkas tā ir
labi redzama jau pa gabalu, atgādinot par baznīcas cēlo skaistumu un
greznumu.
„Tika novākti koki un
apaugums. Tos sastrādāja un aizvāca, tāpat arī kritušos un kaltušos
kokus. Apkārt zeme tika diskota un sastrādāta. Lai varētu iesēt zāli,
savedām melnzemi. Sakoptas ir arī baronu Megdenu kapu vietas aiz
baznīcas. No baznīcas iekštelpas tika izvāktas sadrupušo ķieģeļu
lauskas un citas drazas, tāpēc tagad tā ir brīvi pieejama. Jau
pagājušajā rudenī tika uzlikts pagaidu jumta segums, lai nokrišņi
nebojātu to, kas vēl ir palicis no vietējās nozīmes arhitektūras
pieminekļa. Jumta segumam līdzekļi tika savākti ar ziedojumiem,” stāsta
viens no talkas iniciatoriem un dalībniekiem Stanislavs Gžibovskis,
zemnieku saimniecības „Lācīši” pārvaldnieks.
Šīs saimniecības tehnikas
līdzdalība ir liels atbalsts baznīcas apkārtnes sakopšanas darbos, kas
tiek veikti talkās vairāku gadu laikā. Tajās iesaistās gan vietējie, gan
Rīgas talcinieki.
Sākoties tūrisma sezonai, netrūkst interesentu, kuri vēlas redzēt baznīcu Tirzas upes labajā krastā, kuru ieskauj mežs.
Galgauskā
pareizticīgo baznīca tāpat kā Stāmerienā tika celta 19.gadsimta vidū,
jo muižu īpašnieki bija pareizticīgie. Kopš pagājušā gadsimta
sešdesmitajiem gadiem baznīca ir pamesta, bet savas draudzes tai nebija
vēl senāk.
„Dzirkstele”
jau vairākkārt ir rakstījusi, ka Galgauskas pareizticīgo baznīca ir
bezsaimnieka īpašums. Savukārt baznīcas zemes īpašnieks dzīvo Rīgā.
Diemžēl nesakārtotie īpašuma jautājumi ilgus gadus bija šķērslis vēlmei
un centieniem saglabāt vai pat atjaunot baznīcu. Tagad tas tiek darīts
ar vietējo entuziastu iniciatīvu un spēkiem.
Tiesa, baznīca nav vienīgā,
ko Galgauskā ir vērts apskatīt. Tirzas stāvkrasti no Galgauskas HES
līdz Tirzas tiltam ir īpaši skaisti, bet labāk vērot, laivojot pa upi.
“Ir iecere veidot atpūtas vietu ar laivu nomu upes krastā pie sagruvušā
gājēju tilta. Man te ir neliels zemes īpašums. Blakus atrodas “Latvijas
valsts mežu” īpašums, viņi varētu iesaistīties atpūtas vietas izveides
projektā,” spriež S.Gžibovskis.
Savulaik vienīgais ceļš uz baznīcu bija
gājēju tilts pāri Tirzai, kas sen ir sagruvis. Tagad ērtākais ceļš uz
baznīcu ved, nogriežoties no Smiltenes šosejas.
