Pavasarī debesīs un uz laukiem var redzēt zosu barus, kas dodas savos pārlidojumos. Par to, kādas zosu sugas ir novērotas tieši mūsu novadā un kā zemniekiem pasargāt savus laukus no zosu pastrādātajiem postījumiem, “Dzirkstelei” stāsta ornitologs Elvijs Kantāns.
“Latvijā ir konstatētas desmit dažādas zosu sugas, un no šīm desmit sugām Gulbenes novadā ir novērotas septiņas: baltpieres zoss, tundras sējas zoss, baltvaigu zoss, Kanādas zoss, meža zoss, sarkankakla zoss, īsknābja zoss. Divas citas zosu sugas ir novērotas gandrīz pie Gulbenes novada robežas, līdz ar to tās nav ieliktas oficiālā sarakstā,” saka Elvijs.
Uzturas vienā barā un labi sadzīvo
Elvijs stāsta, ka tagad, pavasarī, daudzviet lauki ir pilni ar zosīm. Latvijā visbiežāk sastopamas divas zosu sugas: baltpieres zoss un sējas zoss jeb tundras sējas zoss. Šīs sugas sastopamas gan atsevišķi, gan arī veido jauktus barus, un tas nav nekas neparasts, ja abas sugas bieži uzturas vienā barā un labi sadzīvo. Šādos jauktos baros reizēm var novērot arī retāk sastopamas sugas: baltvaigu zosis, Kanādas zosis, meža zosis, sarkankakla zosis un īsknābja zosis. Šīs sugas Latvijā ir sastopamas mazākā skaitā. Tās lido pāri Latvijai un var pamanīt. Piemēram, baltvaigu zosij Gulbenes novadā ir reģistrēti 19 droši novērojumi, taču to noteikti ir vairāk. Savukārt Kanādas zoss Latvijā novērota apmēram sešas reizes, lai gan arī šis skaitlis neatspoguļo pilnīgu ainu un novērojumu var būt vairāk. Sarkankakla zoss Gulbenes novadā ir novērota trīs reizes, taču, iespējams, tā sastopama biežāk, jo ne visus novērojumus izdodas reģistrēt. Īsknābja zoss Gulbenes novadā arī ir novērota trīs reizes.
“Meža zosi vienu reizi pats esmu novērojis ligzdojam Gulbenes novadā. Meža zoss mēdz ligzdot pie lielākiem ezeriem, piemēram, pie Lubāna ezera,” stāsta Elvijs.
Kanādas zoss ir zosu suga, kas Latvijā dažkārt mēģina ligzdot. Otra ligzdojošā suga Latvijā ir meža zoss. Kanādas zoss reģistrēta trīs reizes, ligzdojot Latvijā. “Pārējās zosis, lai gan tās reizēm redzamas ļoti lielos baros uz laukiem, pārsvarā lido tālāk uz ziemeļiem, kur arī uzsāk ligzdošanu,” skaidro ornitologs.
Baltpieres zoss Latvijā ir caurceļotāja gan pavasarī, gan rudenī. Tā ligzdo galvenokārt Sibīrijas ziemeļu daļā. Sējas zoss ligzdo Krievijas ziemeļu tundrā un tai tuvajā meža taigā. Baltvaigu zoss vēsturiski ligzdojusi Krievijas rietumu daļā līdz pat Grenlandei, taču pēdējo 40 līdz 50 gadu laikā tā sākusi ligzdot arī Eiropas mērenajā joslā. Sarkankakla zoss ligzdo Sibīrijas tundrā, un lielākā daļa populācijas sastopama arī Taimiras pussalā. Īsknābja zoss ligzdo Grenlandes austrumu daļā, un neliela populācija ziemo arī Anglijas ziemeļos.
Sakrīt migrācijas ceļi
Vairums šo zosu Latvijā tiek novērotas tieši pavasarī. Tas saistīts ar migrāciju, jo pavasarī dažādām zosu sugām vairākās Eiropas vietās sakrīt migrācijas ceļi. Tie krustojas, un tā dažādu sugu putni, dodoties uz savām ligzdošanas vietām vai ziemošanas vietām Eiropā, bieži satiekas vienās un tajās pašās barošanās vietās – pļavās un ezeru apkārtnē. Šādās situācijās bari var sajaukties: dažas zosis atdalās vai atpaliek no sava sākotnējā bara un pievienojas citam zosu baram. “Ja šis jauktais bars lido pāri Latvijai, tad mēs varam novērot arī retākas sugas, piemēram, sarkankakla zosi. Rudenī migrācijas ceļi atšķiras. Zosis pēc ligzdošanas biežāk izvēlas citus ceļus, dodoties uz ziemošanas vietām. Protams, lielākā daļa no šīm retajām zosu sugām Gulbenes novadā, visticamāk, ir sastopamas biežāk, nekā to rāda oficiālie novērojumi, jo ne visus putnus iespējams pamanīt un reģistrēt,” stāsta Elvijs.
Atbaidīšanas līdzekļus izliek par vēlu
Zināma tēma pavasarī ir zosu postījumi laukos. “Ar to diemžēl ir jārēķinās, jo zosis ir lidojušas pirms mums, lido tagad un lidos arī turpmāk, tāpēc būtiski ir attīstīt dažādus atbaidīšanas paņēmienus, lai pēc iespējas pasargātu sējumus. Esmu dzirdējis, ka labi darbojas atbaidītāji, kas tiek izvietoti uz laukiem. Tas, ko esmu novērojis, – dažkārt atbaidīšanas līdzekļi tiek izlikti par vēlu. Arī šogad daudzviet Gulbenes novadā aina bija līdzīga – pirmajās divās, trīs nedēļās zosis mierīgi barojās uz laukiem, un tikai pēc tam sāka parādīties pirmie atbaidīšanas līdzekļi un ierīces. Mans aicinājums būtu šos līdzekļus izlikt savlaicīgi. Tas varētu vismaz daļēji samazināt zosu nodarītos postījumus. Diemžēl par sliktu lauksaimniekiem, bet zosis lidos vienmēr. Ja visur izvietotu atbaidīšanas līdzekļus, tad putniem tik un tā būtu jāatrod vietas, kur nosēsties un baroties, lai turpinātu migrāciju. Zosis nevar “pieradināt” tā, lai tās lidotu pār Latviju un nenosēstos ne uz viena lauka. Jāņem vērā, ka būs zināmi zaudējumi, ko rada putni. Tajā pašā laikā ir svarīgi meklēt un pilnveidot atbaidīšanas metodes, lai samazinātu postījumus. Ir dzirdēts arī par birokrātiskiem šķēršļiem, kas sarežģī efektīvāku zosu ierobežošanu vai regulēšanu. Latvijā kopumā bieži ir situācijas, kur vides jautājumos process ir birokrātisks un laikietilpīgs, kas apgrūtina rīcību. Tomēr, neskatoties uz visu, liels paldies zemniekiem, kuri to pacieš un savu daļu zosīm arī iedod. Jāmēģina visiem kaut kā sadzīvot,” saka ornitologs.
