Gulbenes novada sociālā dienesta vadība31.janvārī kārtējo reizi
tikās ar Litenes pagasta pārvaldes vadību un valsts sociālās aprūpes
centra “Latgale” filiāles “Litene” vadītāju, lai pārrunātu jautājumus,
kas saistīti ar deinstitucionalizācijas procesa virzību.
Ceļš no
idejas līdz tās realizācijai ir vēl samērā garš un nekas vēl nenotiks
uzreiz – tā “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs
Jānis Antaņevičs.
Viņš uzsver lielo atbildību, jo procesa gaitā
sabiedrībā nonāks psihiski slimi cilvēki, kuru veselības problēmas gadu
gaitā var kļūt lielākas. Taču šā procesa veikšanai no Eiropas Savienības
ir piešķirts finansējums, kas tiks izmantots gan mājokļu izveidei
cilvēkiem, kuri no aprūpes iestādēm atgriezīsies sabiedrībā, gan sociālo
darbinieku-mentoru apmācībai un algošanai. “Tā ir Eiropas prakse, kuru
pārņemam,” saka J.Antaņevičs.
Uz pieciem sabiedrībā atgrieztajiem
cilvēkiem būs viens mentors, kas viņus pieskata, palīdz, pavada ikdienas
gaitās. Tajā pašā laikā J.Antaņevičs domā, ka, iespējams, dažs
sabiedrībai atgrieztais pansionāta iemītnieks ātri vien gribēs
atgriezties atpakaļ ierastajā dzīves ritmā pansionātā. Arī tāda iespēja
būs.
Visā valstī šogad
sociālo namu klienti jau piesakās dzīvot ārpus iestādes. Šobrīd apzināti
17 filiāles “Litene” iemītnieki, kuri vēlas dzīvot ārpus šīs iestādes
sienām. No tiem desmit cilvēki ir izteikuši vēlēšanos palikt tieši
Gulbenē. “Bez “Litenes” iemītniekiem mums ir vēl citi no Gulbenes novada
nākušie cilvēki, kuri pašlaik atrodas Latvijas citās aprūpes iestādēs
un arī vēlas atgriezties sabiedrībā,” saka J.Antaņevičs.
Gada laikā
ir plānots izveidot pakalpojumus un pusceļa mājas vai grupu dzīvokļus
daudzviet Latvijā. Galvenais noteicējs par izvēli – dzīvot brīvībā vai
tomēr palikt aprūpes iestādē – būs pats pansionāta iemītnieks. Tomēr
kvalificētu darbinieku grupa izvērtē, vai cilvēks var dzīvot ārpus
aprūpes iestādes un kādas ir viņa vēlmes, vajadzības un spēja dzīvot
patstāvīgi.
Jau tagad visā Latvijā pašvaldību sociālo dienestu darbinieki apgūst speciālas zinības.
Ārpus
aprūpes iestādēm nonāks daļa cilvēku, kuri cieš no psihiskām slimībām,
arī ar tādām diagnozēm, kas bez regulāras medikamentu lietošanas var
novest pie neadekvātas pacientu rīcības vai pat agresijas. Tiek
pieļauts, ka var rasties arī krīzes situācijas. Tieši tāpēc Gulbenes
novadā šim jautājumam cenšas pieiet kritiski, izvērtējot visus riskus,
pirms tiek pieņemti lēmumi. Ne visi ir šā projekta piekritēji.
Piemēram,
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis
“Dzirkstelei” pauž, ka šis ir pārlieku riskants projekts gan aprūpes
iestāžu klientiem, kuri vēlas integrēties sabiedrībā, gan arī cilvēkiem,
kuri nonāks saskarsmē ar šiem integrētajiem.
J.Antaņevičs uzskata,
ka bez pieskatīšanas un atbalsta šie cilvēki sabiedrībā atrasties nevar.
Ir vēl dažādas citas problēmas. Daudziem no šiem cilvēkiem ir ģimenes,
piederīgie. Piemēram, cilvēks no aprūpes iestādes gribētu doties dzīvot
atpakaļ ģimenē vai pie radiem, bet viņi nav gatavi pieņemt pie sevis
aprūpējamu piederīgo. Ja klienti no aprūpes iestādes pārcelsies dzīvot
patstāvīgi uz grupu dzīvokļiem, pastāv risks, ka uzradīsies viltus
draugi, kuri izrādīs šķietamu labvēlību, lai izmantotu šādus cilvēkus
savtīgās interesēs.
J.Antaņevičs atzīst, ka sabiedrībā ir ažiotāža
par šo jautājumu, iedzīvotāji vēlas zināt, kur tiks veidoti grupu
dzīvokļi no aprūpes iestādēm sabiedrībā atgriezties gribošajiem
cilvēkiem. Taču pagaidām J.Antaņevičs vēl nav gatavs sniegt konkrētu
informāciju, jo tas ir pāragri.
