Ar nepacietību Gulbenes novada pamatskolas klašu skolēnu vecāki
gaida pašvaldības atbalstu. Bērni skolu neapmeklē. Daudzi vecāki
pašlaik ir bez darba vai ar ierobežotiem ienākumiem. Viņiem ļoti
noderētu brīvpusdienas, kuras līdz šim nodrošinājusi valsts un
pašvaldība. Latvijā dažos citos novados tas jau ir atrisināts.
Bērniem vai nu brīvpusdienas nogādā uz mājām, vai arī ieskaita
brīvpusdienu naudu vecāku bankas kontos.
Gulbenes novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs
“Dzirkstelei” saka – viņa iestāde ar pusdienu gatavošanu
skolēniem nenodarbojas. Arī samaksa par 1. līdz 4.klašu skolēnu
ēdināšanu no valsts budžeta netiekot kārtota caur novada sociālo
dienestu. Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa
“Dzirkstelei” saka – pašvaldības administrācija meklē
variantus, kādā veidā atbalstīt skolēnu ģimenes. Kad lēmums
būs pieņemts, izpildi droši vien koordinēšot Izglītības
pārvalde. “Ir jābūt drošiem, ka tas ir likumīgi un pareizi
izdarāms,” skaidro E.Kanaviņa. Tas esot tuvāko dienu jautājums.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs “Dzirkstelei”
saka – viņš 1.aprīlī ir vairākkārt sazvanījies ar Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, apspriežot
31.marta valdības apstiprinātos grozījumus rīkojumā par
ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Grozījumu autore ir
Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc N.Audziša domām,
ministrijas un līdz ar to valdības redzējums nav tas labākais un
pareizākais. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs saka vēl
tiešāk: “Nav viņi adekvātu lēmumu pieņēmuši. Tas
neatviegloja pašvaldībām rīcības izvēli un nepadarīja
saprotamu situāciju. Drīzāk – sarežģīja. Lēmuma pieņēmēji
nepārzina situāciju, kāda reāli ir laukos, un to, kā pašvaldības
reāli ir nodrošinājušas skolēnu ēdināšanu.” Faktiski
valdības lēmumu ir problemātiski īstenot, atzīst N.Audzišs. Ja runa ir par brīvpusdienu nodrošināšanu aprīlī tikai
mazturīgo un daudzbērnu ģimeņu atvasēm, kuras mācās vecuma
posmā no 1. līdz 4.klasei, darīšana ir ar datu aizsardzību –
norāda N.Audzišs. Ir jāprasa šo skolēnu vecākiem rakstiska
atļauja. Vai tas ir reāli krīzes laikā? “Mēs, iespējams,
rīkosimies citādāk. Sazvanīšanās notiek, telefons ir “karsts”.
Mēs negribam pieņemt stulbu lēmumu, kurš pēc tam ir jāatceļ.
Tomēr tuvākajās dienās lēmums tiks pieņemts,” saka N.Audzišs.
Valsts finansējums brīvpusdienām ir paredzēts nevis daļai 1.
līdz 4.klašu skolēnu, bet pilnīgi visiem. Tāpēc N.Audzišs
sliecas domāt, ka tomēr būtu jānodrošina vienādas iespējas
viņiem visiem un pat vēl vairāk – arī visiem 5. līdz 9.klašu
skolēniem. Tad pašvaldībai būs jāpiedalās arī ar savu budžetu.
Ja tomēr tiks secināts, ka atbalstīt var tikai skolēnus no
maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm, situācijas apzināšanā
tikšot iesaistīts novada sociālais dienests, kuram arī nāksies
sazināties ar skolēnu vecākiem un kārtot formalitātes sakarā ar
personas datu aizsardzību. Aktuāls ir jautājums, kādā veidā fiziski tiks nodrošināta
brīvpusdienu nonākšana līdz katram adresātam. “Varianti ir
dažādi. Var atkal iedarbināt skolu virtuves, atsaukt darbā skolu
pavārus, iepirkt pārtikas produktus pusdienu gatavošanai. Uzdot
pašvaldības šoferiem izvadāt pusdienas bērniem uz mājām. Pie
kāda ēdiens nonāktu siltāks, pie kāda aukstāks. Tas viss
izskatās diezgan smagnēji,” prāto N.Audzišs. Tomēr, viņaprāt, efektīvāks risinājums būtu pašvaldības
izsniegtas speciāli izgatavotas pārtikas kartes. Tādā gadījumā
ģimenēm būtu iespēja savu skolēnu ēdināšanai saņemt
noteiktas pārtikas preces (piens, gaļa, zivis, maize) uzreiz,
piemēram, 10 eiro vērtībā par vienu skolēnu. Karte būtu pilnībā
jāiztērē vienā iepirkšanās reizē. Pašvaldība savukārt
norēķinus veiktu ar tirgotāju. “Šo jautājumu mēs risinām,
iespējams, tiks sasaukta novada domes ārkārtas sēde, lai dzirdētu
deputātu domas. Kopā spriedīsim līdz galam,” saka N.Audzišs.
