Desmitajās Notāru
dienās, kas iepriekšējā nedēļā notika visā Latvijā, Gulbenē notāru
birojā pēc konsultācijām vērsās aptuveni 30 apmeklētāji.
Pārsvarā tie bija gados vecāki ļaudis.
„Pie notāra vēršos
tad, kad ir nepieciešams veikt kaut kādas notariālas darbības.
Šodien, savas intereses vadīta, atnācu, lai rastu atbildi
jautājumam, kas saistās ar nekustamo īpašumu. Uzskatu, ka iespēja
divas reizes gadā par brīvu konsultēties pie notāra ir ļoti
laba,” saka birojā sastaptā gulbeniete.
Zvērināta notāre
Baiba Jaunbērziņa stāsta, ka pirmajā dienā biroju apmeklējuši
25 cilvēki. Otrajā dienā apmeklētāju skaits bijis salīdzinoši
mazāks. Līdzīga situācija bijusi arī pērn notikušajās Notāru
dienās. „Lai gan šogad Notāru dienu galvenā tēma bija saistīta
ar nekustamajiem īpašumiem, tomēr cilvēki, starp kuriem lielākā
daļa bija vecāka gadagājuma, galvenokārt interesējās par
testamentiem, dāvinājumiem, mantojuma tiesībām un tamlīdzīgi.
Bija arī izņēmumi, kas uzdeva jautājumus par darījumiem ar
nekustamajiem īpašumiem. Diemžēl Gulbenē cilvēku paliek arvien
mazāk, tāpēc arī Notāru dienas bija mazāk apmeklētas,” saka
B.Jaunbērziņa.
Kāds apmeklētājs no
Gulbenes interesējās, kāpēc divas personas nevar slēgt
savstarpējus darījumus, iztiekot bez notāra? Notāre paskaidroja,
ka, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem saistītie pirkumi un
pārdevumi, maiņas, dāvinājumi pēc pašreizējā normatīvā
regulējuma nav obligāti notariāli liecināmi. „Tas nozīmē, ka
mājās mēs apsēžamies pie galda. Viens pārdot, otrs pērk. Tiek
noslēgts līgums. Tomēr vienreiz pie notāra tomēr šajā gadījumā
ir jāatnāk, lai apstiprinātu nostiprinājuma lūgumu
zemesgrāmatai, kā arī lai notārs pārliecinātos, ka cilvēki
tiešām vēlas veikt šo darījumu. Pašā darījumā notārs
iesaistīts netiek,” skaidro B.Jaunbērziņa.
Tika uzdoti jautājumi
arī par to, kā labāk rīkoties tad, ja, piemēram, māte vēlas
norakstīt sev piederošo īpašumu dēlam, kā arī vēl citi
jautājumi.
Latvijas Zvērinātu
notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča novērojusi, ka,
rīkojot Notāru dienas un par brīvu konsultējot Latvijas
iedzīvotājus, juridisko jautājumu sakārtošana iedzīvotājiem
bieži vien paliek novārtā. Pavirša attieksme pret juridiskiem
darījumiem, zināšanu un izpratnes trūkums, vēlme ietaupīt vai
apiet nodokļu maksājumus, tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ
iedzīvotāji pakļauj sevi drošības riskiem, īpaši veicot
darījumus ar nekustamo īpašumu.
„Visbiežāk dzirdam situācijas,
kad jau par vēlu kaut ko labot, jo kādam ir izkrāpts mājoklis,
nav samaksāta norunātā īpašuma cena, iegādātajā īpašumā
mitinās īrnieki un vēl citas. Lielākajā daļā šādu gadījumu
tiesībsargājošajām institūcijām nav iespēju palīdzēt
cietušajiem,” brīdina V.Piziča.
