Galgauskas pagasta Rimstavās iedzīvotāji, kuru mājas ir grants seguma
ceļa malā, smok no putekļiem. Karstais laiks liek sevi just. Tik ļoti
gaidītais lietus neaplaimo galgausniešus, tāpēc Rimstavu iedzīvotāja
Valda Vanaga pagasta pārvaldē ierunājusies par nepieciešamību apstrādāt
ceļu ar absorbentu – pretputekļu materiālu.
Runa ir par pašvaldības
pārziņā esošu ceļu, kas šādi pavasaros un vasarās ir apstrādāts arī
agrāk. Pārvaldes vadītājs Jānis Biezais pagaidām ieteicis iedzīvotājiem
pašiem laistīt ceļu. V.Vanagu šāds ieteikums ir sadusmojis.
“Kad
novada domes izpilddirektore bija Sarmīte Krišāne, nekad šajā ziņā
nebija problēmu. Vienmēr tika operatīvi reaģēts. Pateicoties viņai, arī
uz mūsu ceļa tika izvietota braukšanas ātrumu ierobežojoša zīme. Tāpēc
pēc neveiksmīgas sarunas pagasta pārvaldē meklēju palīdzību pie novada
domes priekšsēdētāja vietnieka Anda Caunīša. Viņš uzklausīja. Otrdien
saņēmu vēstuli, ka ceļš tiks apstrādāts, lai neputētu,” “Dzirkstelei”
stāsta V.Vanaga un saka paldies A.Caunītim.
A.Caunītis skaidro, ka
saprotama ir gan iedzīvotāju vēlme pēc iespējas ātrāk Rimstavās
atbrīvoties no ceļa putekļiem, gan pagasta pārvaldes kavēšanās to darīt.
“Līdzeklis ceļa apstrādei ir nopirkts. Tā procesa izdarīšanai
tehnoloģiski ir nepieciešams mitrums. Ja ceļa apstrādāšana pret putēšanu
notiks sausajā laikā, labuma būs maz, viss materiāls paliks ceļa malās –
pļavā. Ar laistīšanu vien nepietiek. Ir vajadzīgs lietus pirms
greiderēšanas, tad ir jākaisa pretputekļu materiāls un pēc tam atkal
jāgreiderē, lai viela iesūktos zemē pāris centimetrus. Tad arī turēsies.
Svarīgi, lai apstrādes procesa laikā ceļš visu laiku būtu mitrs. Tagad
to nodrošināt nevar. Pārvaldnieks gaidīja pagājušajā trešdienā solīto
lietu, pērkons bija, taču Galgauskā nelija. Saule spīd, laika apstākļi
ir brīnišķīgi, bet Rimstavās patiešām ir neiespējami putekļi,” viņš
saka.
Novada domes Īpašumu
pārraudzības nodaļas vadītājs Zintis Skopāns “Dzirkstelei” stāsta, ka
Rimstavu ceļa apstrādei pret putekļiem ir solījis pieslēgties vietējais
zemnieks un novada deputāts Stanislavs Gžibovskis, jo arī viņa
lauksaimniecības tehnika izmanto minēto ceļu.
Z.Skopāns saka, ka
līdzekli grants seguma ceļu apstrādei pret putekļiem pašvaldības
pārvaldes sagādā un izmanto pēc savas iniciatīvas, iepērkot no
izplatītājiem.
Lejasciemā, kā novēroja “Dzirkstele”, pirms divām
nedēļām, uz pašvaldības grants seguma ceļa strādnieki ar rokām kaisīja
materiālu putekļu mazināšanai. Z.Skopāns skaidro, ka nepietiek ar
iedzīvotāju iesniegumu, lai tiktu pieņemts lēmums apstrādāt pašvaldības
ceļu pret putekļiem.
“Jāskatās, cik noslogots ir ceļš, vai tas ved gar
apdzīvotu vietu. Kilometra grants seguma virsmas apstrāde maksā vismaz
800 eiro un vairāk. Šo vielu var kaisīt ar minerālmēslu izkliedētāju vai
arī ar lāpstām, vai citādi izsijāt. Pirms darbošanās ir jānoskaidro,
kādi teritorijā ir valdošie, vēji un citi apstākļi,” viņš skaidro.
Z.Skopāns saka, ka atsevišķos gadījumos iedzīvotāji pie pašvaldības
vērsušies ar lūgumu pret putekļiem apstrādāt valsts nozīmes autoceļu. Tā
bijis, piemēram, Lizumā. Pašvaldība tālāk šo informāciju ir nodevusi
akciju sabiedrībai “Latvijas valsts ceļi”.
