Trešdien Gulbenes novada domes priekšsēdētājas Sandras Daudziņas rokās nonāca pilnībā līdz galam pagatavotais oriģinālais novada karogs, tas turpmāk kā acuraugs glabāsies viņas darba kabinetā. Paredzams, ka šis karogs ar godu tiks nests novada svarīgākos svētku brīžos, bet ikdienā pie domes jau plīvo novada karoga dublikāts.
“Karoga tapšanā izmantots mākslinieces Ausmas Apšas roku darbs. Atradām šo mākslinieci Saulkrastos. Viņa laikam ir vienīgā Latvijā, kas prot šādu darbu. Māksliniece audumu lika uz rāmja un ar adatu veidoja dūrienu pēc dūriena,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada domes galvenā speciāliste kultūras jomā Edīte Siļķēna. Viņa atklāj, ka karoga izveide pašvaldībai izmaksājusi 450 latu.
S.Daudziņa “Dzirkstelei” stāsta, ka šis pats karogs, kad vēl nebija līdz galam pabeigts, ar izšuvumu tikai vienā pusē, tomēr ņemts šovasar līdzi Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku gājienā. Pēc svētkiem karogs vests atpakaļ māksliniecei, lai viņa varētu pabeigt darbu. “Tagad domājam par karoga iesvētīšanu, nostiprināšanu un tautā vešanu. Tas varētu notikt valsts svētku pasākumā 18.novembrī renovētajā Gulbenes kultūras centrā,” saka S.Daudziņa.
Gulbenes novada karogā ir novada ģerbonis – trīs gulbji uz koša, sarkana fona. Karoga pamatkrāsas ir sulīgi zaļā un piesātināti sudrabotā.
“Trīs gulbji ģerbonī – tāpēc, ka Gulbenē ir trešā daļa novada iedzīvotāju. Kāpēc gulbji? To jautāt ir lieki! Gulbji ir uz sarkana fona, jo sarkanā ir Vidzemes etnogrāfiskā krāsa. Novada ģerboni apstiprināja Valsts Heraldikas komisija, kur arī ieteica krāsas karogam. Mēs ilgi diskutējām, kāda būs pamatkrāsa. Tika teikts, ka tas nedrīkst būt pustonis. Diskutējām par zilo, mums teica, ka šī krāsa novadam nepienākas. Tā piedien pašvaldībām, kuru teritorijas ir pie jūras. Tā kā Gulbenes novadā pusi teritorijas aizņem meži, esam arī lauksaimniecisks novads, izvēlējāmies zaļo krāsu. Šajā tonī ir karoga apakšas daļa. Virspusē ir sudrabotā krāsa – tā ir aizgūta no Gulbenes pilsētas karoga,” stāsta S.Daudziņa.
