Pateicoties
neatlaidīgam Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika darbam, 24.
aprīlī EP Lūgumrakstu komiteja slēdza
2016. gadā iesniegto petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā
un Igaunijā. Tas izdevies, atspēkojot Latvijai nedraudzīgu deputātu
aktivitātes, kā arī skaidrojot aktuālo situāciju Rietumvalstu
deputātiem.
A. Pabriks: “Ir
bijuši neskaitāmi mēģinājumu šo petīciju aktualizēt politiski kritiskos
brīžos, piemēram, pirms pašvaldību
vēlēšanām 2017. gadā, vai tagad, gatavojoties Saeimas vēlēšanām.
Būtiski palielinājušās Latvijai nedraudzīgo deputātu aktivitātes, un ir
neskaitāmi centieni nepilsoņu jautājumu iekļaut EP dienas kārtībā, lai
panāktu oficiālu Latvijas valsts nosodījumu EP līmenī.
Man ir prieks, ka vienam no šādiem mēģinājumiem ir pielikts punkts, bet
tas ir nožēlojami, ka tik daudz laika jāvelta, apkarojot no Latvijas
ievēlētu deputātu pretvalstiskas iniciatīvas, tā vietā, lai mēs kopā
aizstāvētu Latvijas intereses.”
A.Pabriks
skaidro, ka mēģinājumi aktualizēt nepilsoņu jautājumu EP līmenī ir
bijuši jau kopš 2004. gada, taču šobrīd tie atgūst jaunu sparu un
vērienu. Tas
iespējams, jo šā brīža EP deputātu sasaukums ir politiski salīdzinoši
kreisi orientēts, īpaši Lūgumrakstu komitejā. Tāpat ir mēģinājumi
kļūdaini nepilsoņu jautājumu iekļaut pie kāda cita pašlaik aktuālā
temata, piemēram, tradicionālajām minoritātēm Ungārijā/Slovākijā
vai bezvalstnieku problēmas migrantu vidū, kas ļauj gūt dzirdīgas
ausis, starp citu, valstu deputātiem, kuri nav zinoši par Baltijas
valstu vēsturi un situāciju šodien.
Pēc A. Pabrika domām, tas, ka šī petīcija tika pieņemta izskatīšanai EP, nav bijis pareizi: “Eiropas
Parlamenta Lūgumrakstu
komiteja ir ļoti specifiska un bieži tās deputāti atļaujas ignorēt gan
ES kompetenču sadalījumu, gan parlamenta juristu atzinumus, gan Eiropas
Komisijas viedokli. Vēlēšanu tiesības nav ES kompetence, bet gan
dalībvalstu nacionālā kompetence, par kuru EP nav
nekādas teikšanas.”
Uz
kompetenču sadalījumu savā atbildē 2017. gada septembrī EP Lūgumrakstu
komitejai norādīja arī Eiropas Komisija, uzsverot, ka ES likumdošanas
kontekstā Latvijas
un Igaunijas lēmums nepilsoņiem nepiešķirt vēlēšanu tiesības Eiropas
Parlamenta vēlēšanās nerada bažas par diskrimināciju tautības dēļ. Tāpat
EK uzsver, ka tā neredz pamatu iejaukties saistībā ar Latvijas un
Igaunijas nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā tas norādīts
petīcijā.
Petīcija
0747/2016 par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā tika
iesniegta Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejai 2016. gadā. To
politiski atbalstīja
trīs EP deputāti – Andrejs Mamikins (S&D), Tatjana Ždanoka
(Greens), kuras darbu ir pārņēmis Miroslavs Mitrofanovs, un Jana Toma
(ALDE) no Igaunijas.
