Iedzīvotāji, kuru
mājokļi atrodas Gulbenes centrā, par tā sakoptību īpaši
nesūdzas. Citādāk domā tie ļaudis, kuri dzīvo Aizkapos, kas arī
ir Gulbenes daļa.
“Gulbenei nav
dabas dotu skaistu kalnu, leju un ūdenskrātuvju. Ja gribam radīt
ko skaistu, viss jādara pašu spēkiem. Pilsētā ir ierīkoti
vairāki skaisti stūrīši ar ziediem, dekoratīviem krūmiem,
iekopti parki un izpļautas ielu malas, bet ne visur. Jau vairākus
gadus nākas saskarties ar situāciju, ka tajā pilsētas
daļā, ko saucam par Aizkapiem, grāvjus izpļauj tikai uz
kapusvētkiem. Pagājušajā gadā tika ierīkots skaistuma stūrītis
ar dekoratīviem krūmiem. Liels prieks par to, bet diemžēl zāle
drīz pāraugs krūmus, bet neviens neliekas par tiem zinis,” savu
viedokli pauž kāds Gulbenes iedzīvotājs.
Viņam jāpiekrīt,
jo vietā, kas atrodas stūrī starp Zvaigžņu ielu un Pļavu ielu,
tiešām dekoratīvie krūmi ir aizmirsti un ieauguši zālē. Arī
ar grāvmalām tajās vietās, kur par izpļaušanu būtu jāgādā
pašvaldībai, bieži vien cīnās paši privāto māju īpašnieki.
“Šogad zāle
visur aug ātrāk, nekā iestādes strādnieki spēj to nopļaut.
Esam sākuši izpļaut pilsētas veco kapu aizmuguri. Tiksim arī
līdz teritorijai, kur ir iestādīti dekoratīvie krūmi. Varu
apsolīt, ka viss tiks nopļauts,” saka labiekārtošanas iestādes
vadītāja Ligita Miezīte.
Iedzīvotāju
satrauc arī vienīgā ūdenskrātuve – Dzirnavu dīķis, kas arī
esot netīrs un ieaudzis zālē. “Kādreiz tur varēja pat
peldēties, tagad kauns par to, ko cilvēki piestrādājuši. Pirms
pāris gadiem Balvu pilsētas entuziasti Lielajā talkā sakopa ezera
krasta daļu. Tur bija tik briesmīgi, bet tagad ir skaisti! Kā
viņiem tas izdevās? Varbūt mums jāņem piemērs no viņiem?”
jautā iedzīvotājs.
“Diemžēl
labiekārtošanas iestādei strādnieku ir tik, cik ir. Pagaidām par
iestādes strādnieku skaita palielināšanu neviens nerunā. Runājot
par Dzirnavu dīķi, cik atceros, tam bija izstrādāts sanācijas
projekts, bet šīs ūdenskrātuves iztīrīšana un sakopšana prasa
lielu naudu. Tas nav arī tik vienkārši izdarāms,” skaidro
L.Miezīte.
Dzirnavu dīķis aizņem nepilnus 8,5 hektārus. Ekoloģisku
problēmu saistībā ar šo dīķi, kas izveidots uz Krustalīces
upes, nemitīgi akcentē vides eksperti, jo daudzi dīķa tuvumā
dzīvojošie māju saimnieki tajā ievada kanalizācijas notekūdeņus.
Pirms vairākiem gadiem dīķis tika piesārņots: no bijušās
Gulbenes naftas bāzes teritorijas noplūda degviela. Lai gan tika
veikta indīgo vielu sanācija, piesārņotība ir tā, kuras dēļ
netiek domāts par peldvietas izveidi Dzirnavu dīķī.
